Faktu pārbaude: Latvijā SPKC sniedz informāciju par Covid-19 dēļ mirušo personu skaitu
Foto: LETA

Pēdējo mēnešu laikā varējām un aizvien varam novērot dažādas interpretācijas par to cilvēku skaitu, kas Latvijā izveseļojušies, un to, kas miruši. Jautājums par šo datu skaidrību ir būtisks, jo atšķirīgi dati vairo neziņu, bet neziņa – bailes. Tās pēdējo mēnešu laikā arī novērojamas sociālajos tīklos, kur dzirdīgas ausis atradušas dažādas konspirācijas teorijas un viltus ziņas. Tostarp viena no šādām viltus ziņām ceturtdien, 9. jūlijā, izplatījusies "Facebook" platformā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Šokējoša telefonsaruna skaidri pierāda, ka Latvijā Covid-19 mirstības dati ir klaji meli," – ar šādu maldinošu virsrakstu popularitāti guvis kārtējais ūdens tirgotāja Jāņa Pļaviņa interneta vietnes ieraksts.

Tajā minēts, ka kāds Andris C. telefonsarunā ar "Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) epidemioloģi piespiež atzīties, ka Latvijā nemaz nav zināms cik cilvēku miruši NO Covid19. Oficiāli šobrīd deklarēti 30 Covid19 mirušo, bet izrādās, ka viņi nevis miruši no Covid 19, bet bijuši inficēti ar Covid 19."

Saruna gan nenotiek ar epidemiologu, kā norādīts ierakstā, bet gan ar SPKC komunikācijas departamenta pārstāvi. Sarunas laikā viņa aptuveni 20 minūtes skaidro slimības statistikas uzskaites principus un atšķirības starp SPKC un Pasaules veselības organizācijas funkcijām. Viņa arī paskaidro, ka jaunā koronavīrusa slimības nopietnību neizvērtē tikai pēc mirušo skaita, bet arī citiem kritērijiem, piemēram, saslimušo skaita, vecuma struktūras, izsekojamības, infekcijas avotiem un citiem.

Portāls "Delfi" jau iepriekš skaidrojis, kā rodas sarežģījumi ar precīzu Covid-19 datu uzskaiti. Tam par iemeslu kalpo arī tas, ka pandēmijas laikā SPKC galvenās funkcijas saistās ar epidemioloģiskiem jautājumiem, nevis statistikas uzskaiti. Jāprecizē, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) neveido vienotus uzskaites sistēmas noteikumus, tāpēc katra valsts tos nosaka pati, ņemot vērā likumus, kuros noteikts, kā un kad var paziņot personas nāves cēloni.

Runājot par Covid-19 mirušo pacientu uzskaiti, kopējā prakse pasaulē pārsvarā balstās uz klīniskiem datiem: ja slimības gaita ir izteikti smaga un pacientam attīstās, piemēram, pneimonija, infarkts, insults un tiek pielietota īpaša terapija, kā arī ir acīmredzami strauja slimības gaita uz pasliktināšanos, kas noved pie nāves, tad šādos gadījumos tiek uzskatīts, ka pacients miris, jo bija inficējies ar Covid-19, portālam "Delfi" iepriekš skaidroja Ilze Arāja, SPKC Komunikācijas nodaļas vadītāja.

Salīdzinājumam, – ja cilvēks ies bojā autoavārijā un paralēli būs slims ar Covid-19, tad Latvijas kopējā Covid-19 mirušo uzskaitē šādu personu neskaitītu, bet, ja Covid-19 veicinājis kādas hroniskas saslimšanas saasināšanos, kā rezultātā cilvēks miris, tad skaitītu. Tā arī izveidojies pašreizējais mirušo skaits, kas pašlaik ir 30.

Jāņem vērā, ka SPKC precīzus un gada griezumā iekļaujamus datus par cilvēka nāves cēloni saņem aptuveni mēnesi pēc personas miršanas. Tāpēc jāpiebilst, ka dati ir operatīvi un tie var nedaudz mainīties. Kā iepriekš skaidroja Arāja, tad SPKC publiskajā informācijā par Covid-19 mirušo skaitu iekļauj tikai tādus gadījumus, kur ir pārliecinoša skaidrība, ka pirms nāves slimības gaita bijusi smaga, Covid-19 simptomi bijuši izteikti, bet vīrusa infekcijas dēļ bijušas komplikācijas.

Tāpat rakstā nu jau kārtējo reizi Covid-19 infekcija maldinoši salīdzināta ar gripu, tādējādi it kā cenšoties mazināt jaunā koronavīrusa bīstamību. Par šo maldīgo salīdzinājumu "Delfi" stāstījis jau iepriekš. Pirmā lieta, kas SARS-CoV-2 būtiski atšķir no sezonālās gripas, ir vīrusa "lipīgums". Proti, runa ir par parametru, ko dēvē par vīrusa pamata reprodukcijas skaitli jeb R0 un kas raksturo, cik cilvēkus vidēji tiešā ceļā inficē viens ar vīrusu jau inficētais.

Viens no agresīvākajiem vīrusiem šajā ziņā ir Measles morbillivirus, kas izraisa masalas. Masalām pamata reprodukcijas skaitlis ir no 12 līdz pat 18. Nedaudz mazāk lipīgas, bet arī ar pamata reprodukcijas skaitli virs 10 ir vējbakas, cūciņām šis parametrs ir diapazonā no 4 līdz 7. Sezonālajai gripai – vidēji 1,3.

Proti, katrs ar gripu slimais vidēji tālāk inficē vai nu vienu, vai divus cilvēkus. Turpretī jaunā koronavīrusa gadījumā R0 ir vidēji no 2 līdz 2,5, tātad viens inficētais tālāk inficē jau vismaz divus cilvēkus. Itāļu pētnieki žurnālā "Biosafety and Health" šo rādītāju Itālijā marta mēnesī aplēsuši 3,1 lielumā.

Nākamais, kas būtiski atšķir sezonālo gripu no jaunā koronavīrusa izraisītās infekcijas Covid-19, ir inkubācijas periods. Ja gripa par sevi liek manīt pat jau nākamajā dienā pēc inficēšanās, proti, parādās simptomi un ir skaidrs, ka cilvēks ir slims, tad Covid-19 simptomi var slēpties pat 14 dienas (atsevišķos gadījumos pirmie simptomi konstatēti pat vēl vairāk dienu pēc nonākšanas saskarsmē ar vīrusu). Vidēji Covid-19 simptomi parādās piecas dienas pēc inficēšanās. Arī periodā, kad nekādu jūtamu simptomu nav, inficētā persona jau ir bīstama apkārtējiem. Cilvēks, kuram simptomi neparādās 14 dienas, principā divas nedēļas ir apdraudējums līdzcilvēkiem. Šo apdraudējumu var būtiski mazināt, ievērojot visus piesardzības pasākumus, bet būtiskākie no tiem – bez vajadzības neiet ārā no mājas un tad, ja tomēr nepieciešamība spiež doties ārā, obligāti turēties vismaz divu metru atstatumā no cilvēkiem, ar kuriem nemitinies vienā mājsaimniecībā.

Sociālā distancēšanās ir sevi pierādījusi kā efektīva metode, kas palīdz samazināt jaunu Covid-19 gadījumu skaitu.

Jā, ik sezonu ar gripu slimo simtiem tūkstoši cilvēku visā pasaulē, un daudzi desmiti tūkstoši no gripas komplikācijām arī iet bojā, tomēr gripa, kaut tai ir dažādi tipi un tā ik sezonu pie mums var viesoties nedaudz citā veidolā, nav jauns ienaidnieks. Daļā populācijas pret konkrētiem gripas tipiem jau ir izstrādājusies spēcīga imūnatbilde – vai nu vakcinācijas, vai jau iepriekš pārslimotas gripas rezultātā.

Tādējādi populācijā, pat ja imūna ir tikai daļa, vīrusam tiek likti šķēršļi, strupceļš, kas iegrožo tā izplatību. Ja viens cilvēks inficē vienu vai divus citus, tie tālāk vienu vai divus citus, agri vai vēlu kādā no ceļiem pretī būs cilvēks ar imunitāti, un šajā punktā vīrusa tālāka izplatība apstāsies. Tas palīdz nesaslimt lielai daļai populācijas, tādējādi veselības aprūpes sistēmas kapacitāte netiek izsmelta un slimajiem, kam tas nepieciešams, iespējams sniegt profesionālu palīdzību. Bet jaunais koronavīruss mūsu imūnsistēmai ir nezināms ienaidnieks, tāpēc cīņa pret to prasa ievērojami lielākus resursus un lielāku piesardzību.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form