Foto: Shutterstock
"Ja jums šajās dienās parādās klepus, jums ir sāpošs kakls vai izjūtat ķermeņa vājumu, tad īstenībā tā nav nekāda apaukstēšanās vai vīrusi, bet pazīme, ka jums ir mīļuma deficīts," šādi soctīklos sludina, kā viņš pats sevi dēvē, "vēdiskais filozofs, attiecību konsultants. Lektors" – Uģis Kuģis. Ar viņa minētajām aplamībām "Facebook" dalījušies apmēram 1,3 tūkstoši lietotāju.

Viņš norāda, ka, "nevis antibiotikas vai C vitamīns ir nepieciešams, bet mīļums! Mīļums paaugstina mūsu imunitāti, tas ir labāks par visām zālēm."

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docents, ārsts psihoterapeits Artūrs Utināns portālam "Delfi" atgādina, ka šādi aicinājumi, turklāt Covid-19 izplatības laikā, drīzāk ierakstāmi pseidozinātnes lauciņā.

"Mūsdienās netrūkst to, kuri aizrāvušies ar pseidozinātniskām teorijām. Piemēram, grāmatā "Izdziedē sevi pats" varam lasīt, ka glaukomu izraisa stūrgalvīga nevēlēšanās piedot, astma rodas no aizturētām raudām, bet paaugstināts holesterīns – no prieka plūsmas kanālu aizsērēšanas. Minētais komentārs neapšaubāmi ierakstās šādā pseidozinātniskā pasaules skatījumā, un tajā paustās atziņas būtu smagi jāfiltrē caur kritiskās domāšanas sietu," skaidroja Utināns.

Zināms racionālais grauds Kuģa teiktajā esot saskatāms, jo saikne starp emocijām un imunitāti pastāv. Hroniska stresa apstākļos ķermenī paaugstinās kortizola līmenis, kas var traucēt imūnsistēmas darbībai. "Ir pierādīts, ka bērni, kas pakļauti ilgstošam stresam – tiek rāti, sodīti vai tieši otrādi, atstāti bez uzmanības – biežāk saaukstējas. Šādā situācijā varam runāt par mīļuma deficītu. Un tomēr, ja reiz augšējo elpceļu vīruss ir aktivizējies un esat ticis pie sāpoša kakla un iesnām, tad apskāvieni un siltas bučas uz degungala nebūs efektīva terapija."

Kuģis portālam "Delfi" konkrētu avotu savam apgalvojumam nosaukt nevarēja. Tā vietā viņš skaidroja,: "Vai mīļums var būt par daudz? Un ko katrs saprot ar vārdu mīļums, tas jau katram pašam jāizvērtē. Vienam mīļums ir pateikt paldies, citam uzsmaidīt. Mīļums nav tikai apskaušanās vai fizisks kontakts. Tas ir atkarīgs no paša cilvēka sapratnes. Un es neredzu, ka šādi aicinājumi būt mīļiem apdraudēti sabiedrību, tikai palīdzētu būt iejūtīgākiem un saprotošiem vienam pret otro šajā Covid-19 laikā." Savā ierakstā minēto, ka, ja cilvēkam parādās klepus, ir sāpošs kakls vai tiek izjusts ķermeņa vājums, tad īstenībā tā nav nekāda apaukstēšanās vai vīrusi, bet pazīme, ka ir mīļuma deficīts, viņš nekomentēja.

Covid-19 izplatības laikā būtiski vērst uzmanību, ka šādi aicinājumi ir drīzāk bīstami un maldinoši, bet cilvēkiem, kas jūtas saslimuši, labāk vērsties pie ārsta. Slimību profilakses centra ieteikumi personām ar akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmēm norāda, ka Covid-19 infekciju izraisošais koronavīruss galvenokārt izplatās:

  • tieši kontaktējoties ar inficētu personu;
  • sīku pilienu veidā, kas rodas inficētajai personai runājot, šķaudot vai klepojot,
  • tieši pieskaroties inficētai personai (paspiežot roku vai skūpstoties),
  • kā arī netieša kontakta ceļā, pieskaroties virsmām un priekšmetiem, kam pieskārusies inficētā persona (piemēram, durvju rokturiem).

Tāpat SPKC iesaka - lejupielādē lietotni "Apturi Covid", lai ātrāk uzzinātu, vai esi bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušo. Izmantojot lietotni, varēsi savlaicīgāk uzsākt pasākumus, lai neapdraudētu ģimeni, kolēģus, draugus un pārējos iedzīvotājus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!