Foto: EPA/Scanpix/LETA
Vairāki maldinošas informācijas izplatītāji, kuri regulāri soctīklos apšauba pandēmijas nopietnību un vakcīnas pret Covid-19 nepamatoti dēvē par eksperimentālām un nepietiekami pārbaudītām, tagad paši ķērušies pie kāda medikamenta reklāmas. Ivermektīnu viņi sauc par "lētu, pieejamu un efektivitāti pierādījušu" Covid-19 ārstēšanai. Domubiedru kopa feisbukā ievietotā video gan nepasaka, ka šīs zāles Eiropas Savienībā (ES), tostarp Latvijā, nav apstiprinātas Covid-19 ārstēšanai, jo pagaidām trūkst pierādījumu šī medikamenta lietošanai ārpus klīniskiem pētījumiem.

Tāpat arī "Brīvvalsts TV" veidotais video neiztiek bez sazvērestības, proti, viedokļa, ka neviens neesot ieinteresēts šīs lētās un pieejamās zāles pētīt detalizētāk. To gan apgalvot nav patiesi, jo laboratorijas pētījumi ir bijuši, un arī šobrīd ivermektīnu pēta Oksfordas Universitāte. Video rullītī galvenais runasvīrs ir kāds Jānis Zariņš, kuru titros piesaka kā lektoru, viņš esot "personīgi pārliecinājies" par ivermektīna spēju ātri atveseļot no Covid-19. Viņš stāsta, ka pazīstamo lokā esot desmit cilvēki, kuriem bija "diezgan smaga slimības gaita", un pilnīgi visiem "ir pieticis ar divām tabletēm". Zariņš pēc tam šīs zāles arī pareklamē kā derīgas visu vīrusu ārstēšanā. Ierakstā pie video vēstīts: "Jānis Zariņš aicina šīs zāles ieviest kā ārstēšanas līdzekli, īpaši šajā laikā!" un arī video viņš aicina ar šīm zālēm oficiāli ārstēt. Ar ierakstu dalījušies simtiem "Facebook" lietotāju un

Tiesa, atsevišķās valstīs sociālajos tīklos jau ivermetīns kā teju brīnumzāles pasniegts krietni senāk. Tādēļ šāgada marta beigās. Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) paziņoja, ka ir izvērtējusi jaunākos pierādījumus par ivermektīna lietošanu Covid-19 profilaksei un ārstēšanai un ir secinājusi, ka pieejamie dati nepamato tā lietošanu Covid-19 gadījumā ārpus labi izplānotiem klīniskajiem pētījumiem. "ES ivermektīna tabletes ir apstiprinātas vairāku parazītisku tārpu invāzijas ārstēšanai, bet uz ādas lietojami ivermektīna preparāti ir apstiprināti ādas slimību, piemēram, rozācijas (rosacea) ārstēšanai. Ivermektīns ir reģistrēts arī lietošanai veterinārajā medicīnā iekšējo un ārējo parazītu gadījumā daudzu sugu dzīvniekiem," EZA viedokli pārstāsta Zāļu valsts aģentūra (ZVA).

EZA piesardzīga


"Pēc nesenajiem plašsaziņas līdzekļu rakstiem un publikācijām par ivermektīna lietošanu EZA izvērtēja jaunākos publicētos pierādījumus no laboratoriskajiem pētījumiem, zāļu lietošanas novērojumiem, klīniskajiem pētījumiem un meta-analīzēm. Laboratorijas pētījumos konstatēts, ka ivermektīns var inhibēt SARS-CoV-2 (vīruss, kas izraisa Covid-19) replikāciju, tomēr tam nepieciešama daudz augstāka ivermektīna koncentrācija nekā tā, kas sasniedzama ar pašreiz reģistrētajām devām," norādīts ZVA paziņojumā. Klīniskajos pētījumos iegūti atšķirīgi rezultāti – dažos pētījumos nav konstatēts nekāds ieguvums, bet citos pētījumos ziņots par potenciālu ieguvumu. Vairums EZA izvērtēto pētījumu bijuši mazi, un tiem bija vairāki trūkumi, tostarp atšķirīga zāļu dozēšana un vienlaicīgi lietoti citi medikamenti. Tādēļ EZA secināja, ka šobrīd pieejamie pierādījumi nav pietiekami, lai pamatotu ivermektīna lietošanu Covid-19 gadījumā ārpus klīniskajiem pētījumiem.

"Lai gan ivermektīns kopumā ir labi panesams citām indikācijām reģistrētajās devās, lietojot to daudz lielākās devās, kādas varētu būt nepieciešamas pret vīrusu efektīvas ivermektīna koncentrācijas sasniegšanai plaušās, tā blaknes varētu pastiprināties. Tādēļ nevar izslēgt ivermektīna toksicitāti, ja to lieto devās, kas pārsniedz reģistrētās," bilda EZA.

Proti, nepieciešami tālāki labi izplānoti, randomizēti pētījumi, lai izdarītu secinājumus par to, vai šīs zāles ir efektīvas un drošas Covid-19 profilaksei un ārstēšanai.

Ivermektīns pret Covid-19 – aizvien tikai pētījumu stadijā

Vai šobrīd kas mainījies, portāls "Delfi" jautāja ZVA. Aģentūra vispirms papildu informē, ka šobrīd vienīgās Latvijā reģistrētās zāles ar aktīvo vielu ivermektīns ir "Soolantra 10 mg/g krēms", un tās ir paredzētas lokālai ādas rozācijas iekaisuma izraisīto ādas (papulopustulozu) bojājumu ārstēšanai pieaugušajiem un ir paredzētas tikai lietošanai uz ādas. "Saskaņā ar publiskā tīmekļa vietnē pieejamiem datiem citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs ir reģistrētas ivermektīnu saturošas tabletes, bet šobrīd nevienā ES dalībvalstī nav apstiprināta ivermektīnu saturošu zāļu droša un efektīva lietošana Covid-19 ārstēšanai un profilaksei," portālam "Delfi" skaidroja ZVA sabiedrisko attiecību pārstāve Dita Okmane.

Viņa norāda, ka zāles ar aktīvo vielu ivermektīns šobrīd atrodas klīniskajā izpētē Covid-19 ārstēšanai un profilaksei vairākās ES dalībvalstīs, bet šo pētījumu rezultāti vēl nav pieejami. Vairāk informācijas par apstiprinātiem klīniskiem pētījumiem ES ar aktīvo vielu ivermektīnu Covid-19 ārstēšanai un profilaksei pieejams publiskajā tīmekļa vietnē.

Šāgada 23. jūnijā ziņu aģentūra "Reuters" ziņoja, ka Oksfordas universitāte pēta pretparazītu zāļu ivermektīna lietošanu Covid-19 ārstēšanai plašā klīniskā pētījumā "PRINCIPLE", kas ir daļa Lielbritānijas valdības atbalstīta pētījuma. "Iekļaujot ivermektīnu tādā plaša mēroga pētījumā kā PRINCIPLE, mēs ceram iegūt pārliecinošus pierādījumus, lai noteiktu, cik efektīva ārstēšana ir ar šīm zālēm Covid-19 gadījumā, un vai ar šo zāļu lietošanu saistās ieguvumi vai kaitējums," aģentūrai "Reuters" atzina klīniska pētījuma vadītājs Kriss Batlers.

Kas apstiprināts Covid-19 ārstēšanai


Rīgas Stradiņa universitātes imunoloģe Petra Kriķe portālam "Delfi" norāda, ka jaunu pretvīrusu zāļu radīšana prasa gadus, taču Covid-19 pacientiem palīdzība vajadzīga jau tagad, tādēļ šīs infekcijas ārstēšanai pasaules zinātnieki mēģina piemērot jau eksistējošas zāles, kas apstiprinātas agrāk pazīstamu vīrusu infekciju vai citu slimību ārstēšanai. "No vairāk nekā 400 medikamentiem, kas izvērtēti dažādos pētījumos, pagaidām efektīvi ir izrādījušies tikai daži. Oksfordas Universitātes zinātnieku koordinētais starptautiskais RECOVERY pētījums ar vairāk nekā 40 000 pacientiem ir lielisks piemērs, kā pārbaudīt dažādu zāļu ietekmi uz Covid-19 iznākumiem, piemēram, nepiepildījās cerības, ka efektīvas būs pretmalārijas zāles hidroksihlorokvīns un HIV ārstēšanā lietoto pretvīrusu zāļu lopinavira-ritonavira kombinācija," norāda Kriķe.

Jautāta, kādas zāles Covid-19 ārstēšanā ir apstiprinātas, viņa norāda: zāles, kas apliecinājušas efektivitāti, tiek nozīmētas pēc ārsta lēmuma pacientiem ar noteiktu slimības gaitu, piemēram, sistēmisku kortikosteroīdu deksametazonu saņem pacienti, kam nepieciešama skābekļa terapija vai pat mākslīgā plaušu ventilācija.

"Covid-19 ārstēšanai Eiropas zāļu aģentūra ir reģistrējusi pretvīrusu zāles remdesivīru, ko arī Latvijā lieto pneimonijas pacientiem ārstēšanas sākumā, ja nepieciešams papildus skābeklis vai cita neinvazīva ventilācija. Par to, vai konkrētajam pacientam šīs zāles piemērotas, lemj ārstu konsilijs. Pacienta slimības gaita kā arī blakus slimības var prasīt arī citu zāļu pielietošanu, piemēram, pacientam ar īpaši strauji progresējošu elpošanas dekompensāciju ārstu konsilijs var lemt par monoklonālas antivielas tocilizumaba nozīmēšanu, kas, piesaistoties citokīnu receptoriem, mazina iekaisumu," skaidro Kriķe un piebilst, ka pacientiem papildus var tikt nozīmētas arī zāles trombožu profilaksei, antibiotikas, turpināta cukura diabēta un hipertensijas ārstēšanā. Ārste arī atgādina, ka efektīvākais veids, kā pasargāt sevi no simptomātiskas Covid-19 saslimšanas, ir vakcinācija, kas Latvijā pieejama jau no 12 gadu vecuma.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!