Kopš Ziemassvētkiem popularitāti ieguvuši vairāki "Facebook" ieraksti, kuros, balstoties kādā Satversmes tiesas spriedumā, apgalvots, ka Latvijas valdība patlaban ir uzurpējusi varu. Satversmes tiesas spriedumu gan šādi nevar tulkot, portālam "Delfi" norādīja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris un bijusī kandidāte uz Satversmes tiesas tiesneses amatu, zvērināta advokāte Inese Nikuļceva.
Ierakstu autori atsaucas uz 2007. gada 29. novembra spriedumu lietā par Latvijas un Krievijas robežlīgumu (pilns spriedums lasāms šeit). Vienā ierakstā (divi populārākie lasāmi šeit un šeit) tā autors norāda, ka "Satversmes tiesas spriedumā tiek uzsvērts, ka Saeimai ir tikai Satversmes caurlūkošanas vara. Visa vara saistībā ar Satversmes fundamentālajām normām EKSKLUZĪVI pieder tautai. (..) Pēc tā izriet, ka šobrīd notiekošais un arī Saeimas papildus lemšanas tiesību piešķiršana ministru kabinetam (sakarā ar epidemioloģisko drošību) ir antikonstitucionāla. Un Satversmes tiesas spriedums skaidri paziņo, ka latvijas pilsoņiem ir PIENĀKUMS neatzīt par spēkā esošiem antikonstitucionālus grozījumus un PRETOTIES tiem, kas cenšas graut konstitucionālo kārtību vai neatkarību." Kūtris, kurš savulaik bijis arī konkrētās tiesas sēdes priekšsēdētājs, pēc iepazīšanās ar "Facebook" ierakstiem "Delfi" atzīmēja, ka "ļoti bieži notiek tā, ka tiesas sprieduma lasītājs cenšas tajā ielasīt sev vēlamo domu."
Gan bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, gan Nikuļceva atzīmēja, ka spriedumā ir atsauce uz juristiem vispārzināmo, proti, 77. Satversmes pantu: "Ja Saeima grozījusi Satversmes pirmo, otro, trešo, ceturto, sesto vai septiņdesmit septīto pantu, tad šādi pārgrozījumi, lai tie iegūtu likuma spēku, ir apstiprināmi tautas nobalsošanā." Šajos konkrētajos pantos ietverts konstitucionālais pamats, kurā ietverta valsts būtība, un tos var grozīt vienīgi ar tautas piekrišanu. Savukārt pārējo Satversmi Saeima drīkst grozīt un to arī nepieciešamības gadījumos dara, uzsvēra Kūtris.
Nikuļceva uzsvēra, ka parlaments demokrātisko leģitimitāti no varas avota – tautas – ieguvis vispārīgās vēlēšanās. Savukārt valdība parlamentārā valstī, kāda ir Latvija, iegūst demokrātisko leģitimāciju ar politiskās uzticības mehānismu no parlamenta puses. Šajā gadījumā arī valdība lemjot realizē tautas gribu, kā tas izteikts Satversmes 6. un 59.pantā.
"Latvijā tauta nav nodevusi suverēnās varas realizāciju Saeimai tikai atbilstoši Satversmes 77.pantā minētajam," atzīmēja Nikuļceva, "turklāt Saeimas likumdošanas tiesības ir tieši paredzētas Satversmes 64.pantā, bet Ministru Kabineta tiesības izdot vispārsaistošus normatīvos aktus (noteikumus) izriet no vairākiem Satversmes pantiem, piemēram, 61.panta."
Vienlaikus abi uzrunātie tieslietu eksperti "Delfi" atzīmēja, ka ne vienmēr visa Saeimas un Ministru kabineta darbība ir pareiza. Kūtris uzsvēra, ka tieši šī iemesla dēļ pastāv Satversmes tiesa. "Jāapzinās, ka valsts uzbūves un pārvaldīšanas lietas ir krietni komplicētākas lietas un tās nevar iekrāsot vienkārši "melns un balts"," skaidroja bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Piemēram, Nikuļceva norādīja, ka nopietna diskusija ir par to, vai tās pilnvaras, kas tiek piešķirtas Ministru kabinetam cīņai ar pandēmiju ārpus ārkārtas situācijas, nav pārāk plašas un atbilst varas dalīšanas principam: "Ārkārtas stāvoklī valdībai vienmēr ir ļoti plašas pilnvaras, bet Latvijā ir bijuši periodi, kad ārkārtas situācija nav bijusi izsludināta, bet plaši un būtiski ierobežojumi tomēr bijuši noteikti ar MK noteikumiem, nevis ar likumu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
