Valstij šo pacientu ārstēšanai izmaksās arvien dārgāk, uzskata Freidenfelds.
Kā norāda SIFFA, PVN likmei no 5% pieaugot līdz 10%, tikpat kā visi valsts iedzīvotāji tiks pakļauti papildu veselības aprūpes izdevumiem, jo būtiska veselības aprūpes pakalpojumu daļa izmaksās ievērojami vairāk nekā līdz šim.
Tāpēc SIFFA uzskata, ka valdībai, pirmkārt, ir jāspēj rast papildu finansējumu primārai veselības aprūpei, tostarp zāļu apmaksai, jo valsts finansējums veselības aprūpei Latvijā ir gandrīz divas reizes zemāks nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs.
Dubultojot Latvijā pievienotās vērtības nodokli zālēm, vienlaikus tiek būtiski samazināts zāļu kompensācijai pieejamais finansējums. Tas savukārt nozīmē, ka tiks būtiski samazināta zāļu pieejamība hroniski slimiem pacientiem, kuriem ir tādas diagnozes kā, piemēram, diabēts, sirds-asinsvadu saslimšanas, astma, glaukoma un daudzas citas.
Pacientu līdzmaksājums par zālēm tādās diagnozēs kā, piemēram, dažāda veida hipertensīvas slimības, sirds išēmiskās un citas sirds un cerebrovaskulāras slimības, elpošanas sistēmas slimības un daudzas citas palielināsies aptuveni divas reizes.
Veselības ministrija jau publiski paziņojusi arī par to, ka 2009.gadā draud kompensācijas sistēmas deficīts 15 miljonu latu apmērā, taču minētais deficīts tika aprēķināts, neņemot vērā PVN likmes palielināšanu, norāda Freidenfelds. Līdz ar to finanšu nepietiekamība mērojama aptuveni 20-24 miljonos latu.
Turklāt valdības pēdējo mēnešu laikā pieņemtie lēmumi nav virzīti uz pacientu izmaksu samazinājumu zālēm. Piemēram, šī gada oktobrī pieņemtais lēmums, ar kuru zāļu ražotājiem tika palielināti maksājumi par obligātajām valsts procedūrām, tostarp zāļu reģistrēšanu un iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā, veicina to, ka samazinās jaunu zāļu reģistrēšana, daļa līdz šim reģistrēto zāļu vairs netiek pārreģistrēta, daļa zāļu ražotāju zāles izņem no kompensējamo zāļu saraksta, daļai zāļu tiek paziņots par cenas palielinājumu administratīvo izmaksu dēļ.
Tāpēc Freidenfelds izsaka cerību, ka Veselības ministrijas dialogs ar farmācijas nozares nevalstiskajām organizācijām noslēgsies ar atbildīgu lēmumu pieņemšanu, lai nepasliktinātos ārstēšanas kvalitāte, kā arī tiks noslēgts darbs pie zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas sistēmas attīstības koncepcijas laika posmam no 2009. līdz 2013.gadam, lai gan pacientiem, gan ārstiem, gan farmācijas nozarei būtu zināms valsts politikas ietvars turpmākajiem pieciem gadiem.