Foto: LETA

Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 0,8oC, kas ir 4,5oC virs mēneša normas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Zemākas temperatūras reģistrētas februāra pirmajā un trešajā dekādē, siltāka bija mēneša otrā dekāde, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 1,8oC, kas ir 5,5oC grādus virs normas. Februāra pirmās dekādes beigās, galvenokārt Latvijas rietumu un centrālajā daļā, paaugstinājās gaisa temperatūra un iestājās meteoroloģiskais pavasaris. Sniega kušanas un nokrišņu rezultātā mēneša vidū bija novērojama arī upju noteces palielināšanās.

Kopumā nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 81%, Aiviekstes baseinā 74%, Gaujas baseinā 119%, Salacas baseinā 108%, Lielupes baseinā 122% un Ventas baseinā 82% no normas. Latvijā kopumā nokrišņiem bagātākas bija mēneša pirmā un otrā dekāde, kad nokrišņu daudzums bija virs normas. Vismazāk nokrišņu bija mēneša pēdējā dekādē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 32,3 mm, kas ir 12% zem normas (36,8 mm). Visvairāk nokrišņu bija Siguldā 60,5 mm, bet vismazāk nokrišņu Mērsragā 20,1 mm.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka, pieprasot politisko atbildību un steidzamu rīcību klimata krīzes risināšanā, piektdien, 15. martā, simtiem tūkstošu skolēnu un studentu no vairāk nekā 98 pasaules valstīm, tostarp Latvijas, pievienojās "Globālajam streikam nākotnei". Latvijā protesta akcija notika kā gājiens no Ministru kabineta līdz Saeimai, un to rīkoja neformālā jauniešu kustība "Fridays For Future Latvia".

Globālā jauniešu kustība "Fridays For Future" ir radusies, iedvesmojoties no zviedru skolnieces Grētas Tūnbergas iknedēļas skolas streika, ko viņa uzsāka 2018. gada augustā. Tā vietā, lai ietu uz skolu, Grēta piektdienās devās piketēt pie parlamenta, protestējot pret likumdevēju rīcības trūkumu klimata pārmaiņu jautājumos. Kopš tā laika viņa ir iedvesmojusi tūkstošiem jauniešu visā pasaulē sekot savam piemēram. Pateicoties savam ieguldītajam darbam, 16 gadus vecā meitene ir arī nominēt Nobela Miera prēmijai, vairāk par to var lasīt šajā rakstā.

Streika pamatā ir fakts, ka cilvēku darbības rezultātā Zemes klimats strauji mainās, un kopš Parīzes klimata vienošanās 2015. gadā nav sekojošas vērā ņemamas rīcības, lai novērstu klimata krīzi. Globālā klimata streika mērķis ir skaidri un mierpilni pieprasīt visām pasaules valstīm nekavējoties rīkoties, lai risinātu klimata pārmaiņu krīzi, informē "Fridays For Future" kustības pārstāve Laura Treimane.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!