Skrundā 2.februārī uz sarunām plānots aicināt Laidu, Raņķu, Rudbāržu, Nīkrāces pagastus, kā arī pārstāvjus no Skrundas lauku teritorijas. Ja izdotos izveidot novadu, apvienojot šīs pašvaldības, tajā mitinātos 9360 iedzīvotāju. Šādam modelim gan nepiekrīt neviena no pašvaldībām, jo tās vēlas saglabāt esošo statusu.
Savukārt Līgatnē 4.februārī uz sarunām aicinās Līgatnes, Nītaures un Zaubes pagastus, kā arī Amatas novadu, līdz ar to jaunajā pašvaldībā būtu 6200 iedzīvotāju. Šim novadam piekrīt visas uzaicinātās pašvaldības.
Piebalgā 4.februārī par novada veidošanu runās Drustu, Dzērbenes, Zosēnu, Taurenes, Skujenes, Kaives, Vecpiebalgas, Inešu un Jaunpiebalgas pagasti. Par novada ar 10 tūkstošiem iedzīvotāju izveidošanu pozitīvi izsakās visas uzaicinātās pašvaldības.
Limbažos sarunas plānotas 5.februārī un uz tām aicināti Viļķenes, Liepupes, Katvaru, Umurgas, Limbažu pagasti un Limbažu pilsēta. Šajā novadā būtu 19 tūkstoši iedzīvotāju, taču tam nepiekrīt Limbažu un Viļķenes pagasti, kas vēlētos novadu visa rajona robežās.
Rūjienā par novada veidošanu 11.februārī spriedīs Ipiķu, Lodes, Vilpukas, Jeru un Naukšēnu pagasti, kā arī Rūjienas pilsēta. Rūjienas novadā mitinātos 9700 iedzīvotāju, taču tā izveidei nepiekrīt Vilpukas pagasts un Ipiķu pagasts. Ipiķi vēlētos saglabāt esošo statusu, bet Vilpuka atbalsta novadu visa Valmieras rajona robežās.
Arī Mazsalacā sarunas notiks 11. februārī un uz tām plānots aicināt Mazsalacas un tās lauku teritorijas pārstāvjus, kā arī Ramatas, Skaņkalnes, Vecates un Sēļu pagasta pārstāvjus. Šim modelim piekrīt visas pašvaldības.
Ludzā 12. februārī tiksies Pušmucovas, Blontu, Zvirgzdenes, Cirmas, Ciblas, Isnaudas, Pureņu, Ņukšu un Pildas pagastu, kā arī Ciblas novada un Ludzas pilsētas pārstāvji. Šajā novadā būtu 19 tūkstoši iedzīvotāji. Tomēr tā izveidei nepiekrīt Ciblas novads, kas vēlas saglabāt esošo statusu, un Zvirgdenes pagasts, kurš vēlas vienotu novadu ar Cirmas un Pušmucovas pagastiem.
Rēzeknes novadā iecerēts apvienot Gaigalavas, Nautrēnu, Strūžānu, Ilzeskalna, Bērzgales, Verēmu, Lendžu, Griškānu, Čornajas, Kaunatas, Stoļerovas un Mākoņkalna pagastus. Sarunas par to notiks 12. februārī. Ministrijas iecerētajam modelim nepiekrīt Stoļerovas pagasts, kas vēlētos novadu visa rajona robežā.
Kārsavā 13.februārī par novada veidošanu runās Salnavas, Malnavas, Goliševas, Mērdzenes un Mežvidu pagastu, kā arī Kārsavas pilsētas pārstāvji.
Daugavpils novadā iecerēts iekļaut Naujenes, Biķernieku, Ambeļu, Višķu, Dubnas, Vaboles, Kalupes, Līksnas un Nīcgales pagastus, un arī šīs sarunas notiks 13.februārī.
Apē ministrija sarunas rīko 18. februārī par ieceri novadā apvienot Veclaicenes, Jaunlaicenes, Trapenes, Virešu un Gaujienas pagastus, kā arī Api un tās lauku teritoriju.
Valdība pērn pieņēma rīkojumu par novadu veidošanu, pamatojoties uz jau iepriekš atbalstu guvušo 102 novadu modeli. Sarunās ar pašvaldībām šo modeli plānots pilnveidot. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Ivars Gaters uzskata, ka novadu veidošana ir pamats reģionu attīstībai, jo lielākās pašvaldībās saimniekot būtu vieglāk.
Pēc sarunām ar pašvaldībām par novadu veidošanu vēl jāpieņem administratīvi teritoriālās reformas likums, kurā konkrēti norādītas visas jaunās pašvaldības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
