"Muļķības tās ir, ar gripu tādu (mirstības) rādītāju nav. Nav tā, ka Covid-19 ir ļoti nāvējoša slimība, bet par parastu gripu tā ir nāvējošāka slimība. Jāskatās arī, kurā vecuma grupā ir pacients, caurmērā līdz 30 gadu vecumam gripa ir smagāka slimība, pēc 30 gadiem Covid-19 ir smagāka slimība," portālam "Delfi" skaidro Uga Dumpis, Veselības ministrijas galvenais speciālists infektoloģijā un Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas infekciju uzraudzības dienesta vadītājs. Tāpat arī viņš norāda, ka jāņem vērā ir saslimušo skaita apmērs – "parastas gripas dēļ nav slimnīcas jāpārveido, lai uzņemtu pacientus, tikai pandēmiskā gripā kaut kas tāds var notikt."
Foto: Ekrānuzņēmums no "Facebook" ieraksta
Tāpat arī infektologs norāda, ka nepareizi ir izcelt tikai mirstības rādītājus – skaitīt, cik ir mirušo, jo ārstu pieredze liecina: ir pacienti, kuri pēc pārciesta plaušu karsoņa vēl pietiekami ilgu laiku vai pat visu mūžu būtiski cieš no tā sekām. "Piemēram, nevar atgriezties darbā. Daudzi no tiem, kas izdzīvo, nav veseli un varbūt nekad nebūs veseli. Ja ir smags plaušu vai nieru bojājums, vai neiroloģisks bojājums, trombembolijas, no tā var ilgstoši netikt ārā," saka Dumpis.
Atbildēt korekti uz jautājumu "mirstība ir zemāka, kā citus gadus gripai" (nerediģēts citāts no Valentīna Jeremejeva 24. novembra "Facebook" ieraksta – red.) nav iespējams, jo tas satur loģikas kļūdu, tā portālam "Delfi" atbild par saslimstības un mirstības statistiku atbildīgajā Slimību profilakses un kontroles centrā (SPKC). Proti, neesot iespējams salīdzināt gripas un Covid-19 mirstības rādītājus.
"Lai salīdzinātu statistikas datus, ir nepieciešami vienādi principi. Tas ir statistikas pamatprincips. Covid-19 sākās 2020. gadā, šīs saslimšana ir bijusi visu cauru gadu dažādos klimatiskos apstākļos, un šis gads nav beidzies. Gripai savukārt ir sezonalitāte, piemēram, sezona var būt no novembra līdz aprīlim," skaidro SPKC sabiedrisko attiecību pārstāve Ilze Arāja.
2019./2020. gada gripas sezonu epidemiologi vērtē kā īsu, gripa un tās radītās komplikācijas bija nāves cēlonis 23 pacientiem, savukārt 2018./2019. gada sezonā – 86 pacientiem, 2017./2018. – 91, bet 2016./2017.gada gripas sezonā – 76 pacientiem.
Kopš šāgada 3. aprīļa, kad Latvijā reģistrēja pirmo Covid-19 pacienta nāves gadījumu, līdz 29. novembrim kopumā miruši 206 saslimušie.
Tāpat arī SPKC norāda, ka Jeremejeva ierakstā apgalvojums "Latvijā šogad ir ZEMĀKAIS mirstības rādītājs pēdējo 10 gadu laikā" ir nepatiess, jo 2020. gads vēl nav beidzies. Turklāt mirstībai Latvijā esot tendence samazināties jau ilgākā laika posmā. Mirstību aprēķina, attiecinot gada laikā mirušo skaitu pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu, izsakot visbiežāk uz 100 000 iedzīvotājiem. "Vērtējot mirušo skaitu pēdējo 10 gadu laikā, 2019. gadā absolūtos skaitļos tas bijis pats mazākais, taču mirstības rādītājs uz 100 000 iedzīvotājiem ir zemāks tikai salīdzinājumā ar 2016.-2018. gadu. Salīdzinot ar pārējiem gadiem pēdējo 10 gadu laikā, 2019. gadā mirstība ir pat augstāka," skaidroja SPKC sabiedrisko attiecību pārstāve Edīte Tettere.
Portāls "Delfi" par Covid-19 un gripas salīdzināšanu uzrunāja arī ierakstu autoru, pagaidām atbilde vēl nav saņemta.