Fiktīva nodarbināšana pastā: Salnājs prezidenta kancelejā strādājis godprātīgi, saka Vējonis
Foto: DELFI

Iespējamās fiktīvas nodarbināšanas lietā iesaistītais bijušais VAS "Latvijas pasta" (LP) vadītājs Arnis Salnājs savulaik Valsts prezidenta kancelejas vadītāja pienākumus pildījis godprātīgi, pavēstīja bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts policija lietā par iespējamu fiktīvu nodarbināšanu rosinājusi apsūdzēt bijušo LP valdes priekšsēdētāju Salnāju, kurš savulaik ieņēmis arī Valsts prezidenta kancelejas vadītāja amatu.

Vējonis atzīmēja, ka, balstoties uz līdzšinējo sadarbību, viņš Salnāju vērtē kā augsti profesionālu vadītāju, kas savā darbā ievēro tiesisko regulējumu un labas pārvaldības principus.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājam ir nepieciešama pielaide valsts noslēpumam, par kuras piešķiršanu lemj drošības dienesti. Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pārstāve Iveta Maura nekomentēja konkrētu personu pārbaudes detaļas, taču norādīja, ka birojs vienmēr rūpīgi izvērtē visu iegūto informāciju par personu, tādējādi izsverot personas atbilstību likuma prasībām, lai saņemtu speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam.

"Izskatot katru individuālo gadījumu, ir jāvērtē arī aktuālais personas statuss kriminālprocesā, ja tāds ir. Konkrētu personu pārbaudes detaļas SAB komentēt liedz likums," norādīja Maura.

Jau ziņots, ka kriminālprocesu policija sāka 2016. gada jūlijā, un tagad lieta nosūtīta kriminālvajāšanas sākšanai Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai pret vienu personu par krāpšanu, kā arī pret vienu valsts amatpersonu par krāpšanas atbalstīšanu un ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2014. gada 3. marta līdz pat 2016. gada 22. aprīlim kāda valsts akciju sabiedrības amatpersona, iespējams, atbalstīja vienas fiziskas personas noziedzīgās darbības – izkrāpt naudas līdzekļus lielā apmērā un, iespējams, veica ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu, vēstīja Valsts policija.

1976. gadā dzimusī valsts amatpersona, pretēji dienesta interesēm, nepamatoti izveidoja amatu, pieņēma darbā un noformēja kā valsts akciju sabiedrības darbinieku kādu 1957. gadā dzimušu vīrieti, kurš faktiski savus dienesta pienākumus neveica, informēja Valsts policijā.

Vīrietim tika izmaksāta darba samaksa, tajā skaitā prēmijas un kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu. Kopumā šim vīrietim izmaksāti 81 364 eiro.

Aģentūrai LETA zināms, ka minētā amatpersona ir 1976. gadā dzimušais Salnājs. Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Salnājs iepriekš bija LP valdes priekšsēdētājs, bet 2016. gada aprīlī iesniedza atlūgumu. Salnājs "Latvijas pasta" valdē strādāja kopš 2012. gada 20. janvāra.

Satiksmes ministrija (SM) Salnāju kā LP valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecēla 2013. gada maijā, pēc tam, kad atlūgumu bija iesniedzis iepriekšējais uzņēmuma vadītājs Māris Kleinbergs. 2013. gada augustā Salnāju apstiprināja LP valdes priekšsēdētāja amatā.

Salnājs un citi uzņēmuma valdes locekļi no LP aizgāja pēc tam, kad SM pārbaudē šajā uzņēmumā konstatēja dažādus pārkāpumus un nepilnības. Toreizējais satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) aģentūrai LETA pauda, ka pārbaudē konstatēta patvaļa un "daudz un dažādi pārkāpumi", tostarp tādi, uz kuriem iepriekš norādījusi Valsts kontrole.

Augulis iepriekš norādījis, ka SM saņēmusi ziņas par "dažādiem pārkāpumiem un nejēdzībām" attiecīgajā uzņēmumā, tostarp saistībā ar prēmijām un komandējumiem, tāpēc nolemts "Latvijas pastā" veikt pārbaudi.

SM pārbaudes ziņojumu par LP atklāto arī nosūtīja izvērtēšanai tiesībsargājošajām institūcijām.

2016. gada aprīlī TV3 raidījums "Nekā personīga" ziņoja, ka "Latvijas pastā" divus gadus algu ir saņēmis bijušais Augstākās padomes deputāts, 1957. gadā dzimušais Jānis Gavars, kurš darbā nav nācis un kolēģiem nav bijis pazīstams.

Gavars 2014. gada sākumā sācis strādāt "Latvijas pasta" Pakalpojumu pārdošanas daļā. Viņa alga uz "papīra" bijusi ap 3000 eiro, vēstīja raidījums.

Darbā Gavaru pieņēmis Salnājs, kurš "Nekā personīga" apgalvojis, ka Gavars pildījis tādus pienākumus, kas viņam neliek atrasties ofisā.

Pats Gavars "Nekā personīga" tolaik skaidroja, ka savu algu pastā ir "godam nopelnījis", taču komercnoslēpums neļaujot viņam stāstīt par gūtajiem panākumiem. Bijusī amatpersona tolaik skaidroja, ka tad, kad uzņēmumam tuvojās līguma darbības beigas ar kādu klientu, viņam bija jāmēģina panākt līguma pagarināšana.

2017. gadā Salnājs kļuva par toreizējā Valsts prezidenta Vējoņa kancelejas vadītāju un šajā amatā nostrādāja līdz 2019. gada vasarai.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Raimonds Vējonis Satiksmes ministrija Uldis Augulis Valsts kontrole Valsts policija Valsts prezidenta kanceleja Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form