Latvijas likumdošana ierobežo minoritāšu pārstāvniecību vietējās pašvaldībās, tiesības uz minoritāšu izglītību, valodas lietošanu un iespējas darba tirgū, pēc iepazīšanās ar Briselē publiskotu ziņojumu piektdien secina ietekmīgais Lielbritānijas laikraksts "Financial Times".
Laikrakstā uzsvērts, ka Baltijas valstis ziņojumā kritizētas par attieksmi pret krievu minoritātes pārstāvjiem. Lielākajai daļai no krieviski runājošās minoritātes Latvijā un Igaunijā nav pilsonības. Latvijā, īpaši vietējo pašvaldību līmenī, likumdošana ierobežo krievu iedzīvotāju, arī pilsoņu, iespējas iegūt izglītību minoritāšu skolās, lietot minoritāšu valodu, tiekot arī apgrūtinātas iespējas darba tirgū.

Kopumā laikrakstā secināts, ka ziņojumi, kas sagatavoti par minoritāšu aizsardzību un tiesu neatkarību desmit ES kandidātvalstīs, rādot neiepriecinošu ainu. Kandidātvalstis nereti pavirši izturas pret nacionālo minoritāšu tiesību aizsardzību un tiesu darbs bieži tiekot pakļauts politiskai ietekmei un korupcijai.

Lai gan Eiropas Savienība (ES), Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments daudz darījuši, lai uzlabotu likumdošanu gan minoritāšu aizsardzības, gan tiesu varas uzlabošanas ziņā, ES rūpīgāk jāseko minoritāšu aizsardzībai dalībvalstīs un tie paši kritēriji jāpiemēro kandidātvalstīm, raksta "Financial Times".

"ES savi noteiktie iestāšanās kritēriji jāuztver nopietnāk," laikraksts citē Atvērtās sabiedrības institūta (ASI) prezidentu Arehu Neieru (Aryeh Neier). "ES nevajadzētu uzstādīt kritērijus, kuru izpildei tā nevar sekot," sacījis Neiers.

ASI ceturtdien Briselē publiskoja divus ziņojumus "Pirmsiestāšanās procesa ES monitorings: tiesu varas neatkarība" un "Pirmsiestāšanās procesa ES monitorings: minoritāšu aizsardzība", kuros eksperti vērtējuši attiecīgās jomas desmit ES kandidātvalstīs.

Nodaļā, kas veltīta Latvijai, secināts, ka politiskā vide Latvijā neveicina neatkarīgas tiesu varas veidošanos. Minoritāšu jomā pilsonības likuma minoritātes ierobežojošā ietekme tiekot pastiprināta ar izglītības un valodas likumiem. ASI ir ASV filantropa Džordža Sorosa veidots neatkarīgs, Sorosa fondu tīklā ietilpstošs institūts, kas nodarbojas ar pētniecības darbu un finansē projektus, kuri saistīti ar pilsoniskas sabiedrības veidošanu, izglītību, kultūru.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!