Jebkura pašvaldība vēlētos prēmēt savu sportistu sasniegumus, bet jautājums ir par iespējām un apbalvojuma apmēru, un Rīgai būtu jāpārdomā savas finanses, lai nenonāktu tuvu bankrotam, sarunā ar aģentūru BNS sacīja finanšu ministrs Andris Vilks ("Vienotība").
"Es domāju, ka jebkura pašvaldība noteikti gribētu apbalvot sportistus, jautājums ir, vai to var izdarīt. Jebkurš jau var prēmēt kaut kādā mazā līmenī. Maza pašvaldība arī, iespējams, gribētu, bet tas pateicības apmērs var būt dažāds, pēc katra spējām," uzsvēra Vilks.
Rīgas dome no rezerves fonda plāno prēmēt sportistus – rīdziniekus un viņu trenerus, kuri olimpiskajās spēlēs Londonā iekļūs pirmajā desmitniekā, tāpat prēmijas saņems paraolimpieši. Ar šādu priekšlikumu klajā nācis mērs Nils Ušakovs ("Saskaņas centrs"), un šis jautājums trešdien tiks skatīts Finanšu un administrācijas lietu komitejā. Tā kā naudas balvas iecerēts piešķirt no rezerves fonda, domes balsojums šim ierosinājumam nebūs nepieciešams.
Vilks norādīja, ka Rīgai būtu jāpadomā par sociālo un kultūras programmu, kā arī citiem solījumiem.
"Manuprāt, Rīgai ir vienkārši jāpadomā par savu sociālo programmu, kultūras un pārējo, ko viņi sola, vai viņi neiebrauks tajā pašā grāvī, kur iebrauca valsts, bezatbildīgi realizējot savu attīstību. Tas nozīmē to, vai Rīga nepietuvosies savam bankrotam, kad Rīgas pilsētai var tikt atņemta pašai sava finanšu pārvaldība. Lai viņa to padomā, tāpēc ka aizņemšanās līmenis Rīgai ir ļoti augsts, jebkura veida paziņojumi, jebkura veida svētki, programmas un pārējās ambīcijas šo telpu padara aizvien lielāku un riskantāku. Tāpēc lai Rīga 2014. gadā nav Latvija 2008. gadā, respektīvi, tuvu bankrotam," paskaidroja finanšu ministrs.
Vilks aicināja Rīgas domi par to padomāt, lai tā nenotiktu, kā arī neveidotos situācija, ka Rīga būs tā, kas sāks gremdēt valsti brīdī, kad būs jau nonākts ļoti tuvu bezdeficīta budžetam.
"Es vienkārši to domāju, var visu ko solīt, bet ir jābūt ļoti prātīgiem jebkurā jomā," piebilda ministrs.
Jau ziņots, ka olimpiskajās spēlēs Londonā startē 17 sportistu, kas pierakstīti Rīgā. Viņu vidū ir Zigismunds Sirmais, Igors Sokolovs, Mareks Ārents, Jānis Leitis, Gabriēla Ņikitina, Jeļena Rubļevska, Deniss Čerkovskis, Konstantīns Ovčiņņikovs, Jevgēņijs Borodavko, Krists Straume, Aleksejs Rumjancevs, Dmitrijs Trefilovs, Aleksejs Saramotins, Mārtiņš Pļaviņš, Aleksandrs Samoilovs, Ruslans Sorokins un Afanasijs Kuzmins. Ja komiteja, kuras priekšsēdētājs ir pats mērs, atbalstīs šo ideju, tad prēmiju jau ir nopelnījis pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš ar treneri. Savukārt Pļaviņa pārinieks Jānis Šmēdiņš nav pierakstīts Rīgā, liecina domē sniegtā informācija.
Plānots, ka par iegūto 5.–10.vietu sportistiem piešķirs balvu 2000 latu apmērā, par 4.vietu – 3000 latu, par 3.vietu – 4000 latu, par 2.vietu – 5000 latu, bet par izcīnītu olimpisko zelta medaļu – 6000 latu. Tāda paša lieluma naudas balvas saņems arī sportistu treneri. Rīgas domē nav izstrādāta kārtība, kādā prēmē olimpiešus, tāpēc pašlaik nav skaidras atbildes, vai šāda prēmēšanas kārtība tiks piemērota arī nākamo olimpiāžu laikā.
Valsts prēmēšanas kārtību regulē "Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru". Par olimpisko zelta medaļu sportistam pienākas 100 000 latu. Par paraolimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūto pirmo vietu pienākas prēmija līdz 50 000 latu. Komandām, sportistu treneriem, apkalpojošajam personālam par olimpiskajās spēlēs iegūto pirmo vietu paredzēta prēmija līdz 300 000 latu, bet par paraolimpiskajās spēlēs un nedzirdīgo spēlēs iegūtu pirmo vietu – līdz 150 000 latu.