Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neatbalsta ceturtdien Saeimā pirmajā lasījumā atbalstītos "Saskaņas centra" (SC) frakcijas deputātu sagatavotos grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz noteikt, ka kredītiestādei, pārejot citas persona īpašumā, ir nepieciešama FKTK atļauja.

SC iesniegtie grozījumi Kredītiestāžu likumā paredz, ka FKTK dod atļauju kredītiestādes pārejai citas personas īpašumā vai lietošanā, ja pēc pārejas gan tā kredītiestāde, kas uzņēmumu nodod, gan tā, kas uzņēmumu iegūst, atbilst visām likumos un FKTK izdotajos noteikumos ietvertajām kredītiestāžu darbību regulējošajām normatīvajām prasībām. Grozījumi paredz arī prasību bankas pārdevējiem un pircējiem informēt par tuvāko trīs gadu plāniem.

Kā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja FKTK biroja vadītāja Anna Dravniece, šādu priekšlikumu pieņemšana būtiski sašaurinātu jau esošo regulējumu kredītiestāžu restrukturizācijai.

"Šie grozījumi ir izstrādāti konkrētam kredītiestādes restrukturizācijas gadījumam, bet neparedz cita veida restrukturizācijas modeļus saskaņā ar Eiropas Savienības kredītiestāžu restrukturizācijas praksi," uzsvēra Dravniece, sakot, ka FKTK skatījumā grozījumi šādā redakcijā nav nepieciešami.

Tāpat viņa norādīja, ka restrukturizācijas mērķis ne vienmēr ir radīt divus darboties spējīgus uzņēmumus un ne vienmēr tām ir jābūt kredītiestādēm, bet piedāvātie grozījumi diemžēl šādu alternatīvu situāciju nepieļaujot, līdz ar to arī prasība par trīs gadu darbības plāniem neesot atbilstoša un samērīga.

"Uzskatām, ka šādā redakcijā grozījumu pieņemšana ne tikai sašaurinās valsts iespējas reaģēt uz finanšu krīzi, bet arī būtiski apgrūtinās banku restrukturizācijas procesu pat situācijās, kad valsts iejaukšanās nebūtu nepieciešama, vai dažkārt pat padarīs banku restrukturizāciju neiespējamu," brīdināja Dravniece.

Taujāta, kā SC rosinātie grozījumi varētu ietekmēt "Parex bankas" turpmāko likteni, Dravniece vien norādīja: "Ja plānotie grozījumi stāsies spēkā pirms bankas sadalīšanas, tad, nenoliedzami, tie ietekmēs šo procesu, tajā skaitā restrukturizācijas atļaujas saņemšanu no Eiropas Komisijas."

Savukārt Finanšu ministrija ceturtdien plašākus komentārus par iecerētajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā nesniedza.

Kā ziņots, par SC rosinātajām likuma izmaiņām valdošās koalīcijas deputāti ir izteikušies, ka tie varētu būt sagatavoti ar mērķi, lai bijušie "Parex bankas" akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis varētu vērsties ar prasību tiesā.

Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis ir uzsvēris, ka grozījumu pieņemšana var novest pie "Parex bankas" slēgšanas. "Iesniegtais priekšlikums piedāvā sašaurināt valsts iespējas reaģēt uz finanšu krīzi," sacīja Bičevskis un norādīja, ka grozījumu pieņemšana nākotnē nozīmētu "Parex bankas" "vēršanu ciet".

SC šādu kritiku ir noliedzis, uzsverot, ka "Parex bankā" ir ieguldīti valsts līdzekļi, tādēļ tur vajadzētu lielāku kontroli, kuru iecerēts nodrošināt ar piedāvātajiem grozījumiem.

SC iesniedza Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai samazinātu risku par turpmākām mahinācijām ap "Parex banku", teica SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

"Tagad "Parex banku" vēlas sadalīt divās daļās - "labajā" un "sliktajā". Visiem skaidrs, ka "labā" daļa tiks pārdota, bet "sliktā" vai nu paliks kā akmens kaklā nodokļu maksātājiem, no kuru kabatas valsts jau ir izvilkusi simtiem miljonu latu "Parex bankas" glābšanai, vai arī tā tiks novesta līdz maksātnespējai," norādīja Urbanovičs.

"Runa ir par to, ka banku ar nosaukumu "Parex" apzināti noved līdz bankrotam, bet tādas darbības, kā zināms, ir krimināli sodāmas," atgādināja SC frakcijas vadītājs. Tāpēc SC aicināja Saeimas vairākumu atbalstīt SC ierosinātos grozījumus Kredītiestāžu likumā, jo tie "piespiedīs pārdevēju un pircēju paziņot savus reālos plānus. Un, ja runa ir par apzinātu kredītiestādes novešanu līdz bankrotam, ļaus izvirzīt jautājumu par konkrētu amatpersonu atbildību", piebilda Urbanovičs.

Par likumprojektu nobalsoja 45 deputāti - opozīcijas parlamentārieši un svarcēlājs Viktors Ščerbatihs (ZZS), pret bija 40 valdošās koalīcijas politiķi, bet viens deputāts atturējās.

Priekšlikumus likuma grozījumu papildināšanai deputāti var iesniegt līdz 28.maijam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!