Attiecībā uz ienākumiem ministrija norādīja, ka nodokļu ieņēmumu prognožu neizpilde bijusi tikai attiecībā uz iedzīvotāju ienākumu nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām. Ministrija uzsver, ka, tā kā šos abus nodokļus maksā no algām, tad to neizpilde atspoguļo tendences legālajā nodarbinātībā.
Tāpat mazāki nekā domāts iepriekš ir ārvalstu finanšu palīdzības maksājumi, taču līdzīga situācija bijusi pirms gada, un gada nogalē situācija stabilizējusies. Savukārt uzņēmumu ienākuma nodoklis, pievienotās vērtības nodoklis, naftas akcīzes, alus akcīzes un muitas nodokļa ieņēmumu plāns izpildīts pilnībā. Tuvu plānam iekasēti arī alkohola akcīzes nodoklis un azartspēļu nodoklis. Kopumā ieņēmumu plāns izpildīts par 99,2%.
Tāpat novirzes neesot no iepriekš plānotā izdevumu plāna. Ministrija gan atzīmē, ka salīdzinoši lieli izdevumi bijuši subsīdiju izmaksām, jo Lauku atbalsta dienests izsniedzis tiešos maksājumus 36 miljonus latu apjomā. Gada sākumā lielāks bijis arī Latvijas iemaksu apjoms Eiropas Savienības budžetā. Visbeidzot, 9,48 miljoni latu pārskatīti pašvaldībām par iedzīvotāju ienākuma nodokļa neizpildi janvārī.
Tāpat sociālā budžeta izdevumi pieauguši Satversmes tiesas sprieduma pensiju lietā dēļ.
Jau vēstīts, ka pirmajos divos mēnešos valsts budžeta deficīts sasniedza 52,7 miljonus latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi janvārī un februārī bija 466,1 miljons latu, savukārt izdevumi - 481,3 miljoni latu, radot deficītu 15,2 miljonu latu apmērā. Savukārt speciālā budžeta ieņēmumi bija 192,3 miljoni, kamēr izdevumi 229,8 miljoni, radot deficītu 37,5 miljonu apjomā.
Vēl janvārī valsts budžetā bija pārpalikums 61,9 miljoni latu.