Šā gada februārī Finanšu ministrija (FM) Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2022. gadā prognozēja 4% apmērā, tomēr ministrija aktualizējusi IKP pieauguma prognozi, to nosakot 2,1% apmērā no IKP, portālu "Delfi" informēja ministrijā.
FM pārskatīja šā gada februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un līdz ar ekonomiskās sadarbības krasu samazināšanos ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju.
Pēc aktualizētajām prognozēm Latvijas IKP šogad pieaugs par 2,1%, ekonomikas izaugsmei paātrinoties līdz 2,5% 2023. gadā, savukārt patēriņa cenu pieaugums šogad var sasniegt 8,5%, 2023. gadā tam pazeminoties līdz 3,5%.
Februāra sākumā izstrādātajās makroekonomisko rādītāju prognozēs, kas bija paredzētas Latvijas Stabilitātes programmas 2022.-2025. gadam sagatavošanai, IKP pieaugums 2022. gadam bija prognozēts 4% un 2023. gadam 3,9% apmērā. Savukārt patēriņa cenu pieauguma prognozes bija attiecīgi 6,2% un 3,1%.
"Zemāku ekonomikas izaugsmi šogad un nākamgad noteiks mazāki eksporta un importa apjomi, kamēr Latvijas uzņēmumi būs pārorientējuši preču un pakalpojumu eksportu no sankcijām pakļautajām agresorvalstīm uz jauniem noieta tirgiem. Latvijas preču eksports uz Krieviju pagājušajā gadā veidoja 7,3% no kopējā Latvijas eksporta, kamēr Baltkrievijas un Ukrainas daļa Latvijas preču eksportā bija attiecīgi 1,1% un 1,4%. Pakalpojumu eksportā Krievijas īpatsvars ir zemāks – 5,3%, ņemot vērā pēdējos gados strauji sarukušo Krievijas kravu tranzītu caur Latvijas ostām un Latvijas atteikšanos no nerezidentu apkalpošanas banku sektorā," skaidroja ministrijā.
FM atzina, ka ekonomisko situāciju negatīvi ietekmēs arī straujais cenu pieaugums, karadarbības, sankciju un piegāžu ķēžu pārrāvumu dēļ strauji augot energoresursu un pārtikas cenām, kā arī uzņēmumu un patērētāju konfidences kritums, attiecīgi samazinot privātā patēriņa un privāto investīciju pieauguma tempus.
Vienlaikus ministrijā prognozēja, ka izaugsmi palīdzēs uzturēt valsts izdevumu kāpums, palielinot finansējumu aizsardzības vajadzībām, kā arī Latvijas iedzīvotāju un Ukrainas bēgļu sociālajam atbalstam. Būtisks pieaugums šogad gaidāms valsts un Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijās, tām par trešdaļu pārsniedzot 2021. gada līmeni.
Līdz ar lēnāku ekonomikas izaugsmi un ārējās tirdzniecības sarukumu ar Krieviju un Baltkrieviju darba samaksas pieaugums 2022. gadā var būt nedaudz lēnāks nekā prognozēts pirms mēneša, tam tomēr saglabājoties spēcīgā 6% apmērā, kamēr bezdarba samazināšanās šogad uz laiku apstāsies, tam paliekot pagājušā gada 7,6% līmenī.
FM piebilda, ka makroekonomisko rādītāju prognozes ir aktualizētas ārkārtīgi augstas nenoteiktības apstākļos un balstās uz situāciju, kāda tā bija šā gada marta pirmajā nedēļā. Prognozēs pieņemts, ka tirdzniecības ierobežojumi ar Krieviju un Baltkrieviju saglabājas vēl 2023. gadā, bet nenotiek arī krasa situācijas tālāka eskalācija.
Prognožu atjaunošanas procesā FM konsultējās ar Latvijas Bankas, Ekonomikas ministrijas un komercbanku ekspertiem. Makroekonomisko rādītāju prognozes 2022. gada 8. martā ir apstiprinājusi Fiskālās disciplīnas padome.
Visas ES valstis katru gadu aprīlī iesniedz Eiropas Komisijai (EK) Stabilitātes programmas (eirozonas valstis) vai Konverģences programmas (eirozonā neietilpstošas valstis), kas satur dalībvalstu budžeta prognozes turpmākajiem trim gadiem, kā arī precizē budžeta prognozes pašreizējam gadam. Pamatojoties uz šiem dokumentiem, EK vērtē valstu publisko finanšu stāvokli un atbilstību ES fiskālās disciplīnas nosacījumiem.
