Koncepcijas variants, kuru FM piedāvā atbalstīt, paredz, ka cilvēki varēs legalizēt līdz 2008.gada 31.decembrim gūtos un līdz šim nedeklarētos ienākumus, par kuriem nebija nomaksāti nodokļi. Tos, neatšifrējot pa konkrētiem ienākumu veidiem, būs jāuzrāda "nulles deklarācijā", kas, saskaņā ar Saeimā iesniegto likumprojektu par fizisko personu mantiskā stāvokļa sākumdeklarēšanu, būs jāiesniedz nākamā gada pirmajos četros mēnešos - no 1.janvāra līdz 1.aprīlim.
FM piedāvā šos ienākumus aplikt ar IIN likmi 10% apmērā, nevis standarta 25% likmi. Tāpat par šiem ienākumiem FM rosina neaprēķināt nodokļa nokavējuma maksu. Nodoklis būs jāsamaksā mēneša laikā pēc "nulles deklarācijas" iesniegšanas.
Tāpat cilvēkus, kuri legalizēs iepriekš nedeklarētos ienākumus, atbrīvos no administratīvās un kriminālatbildības par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Tomēr ienākumu legalizētāji netiks atbrīvoti no kriminālatbildības par "naudas atmazgāšanu" un Valsts ieņēmumu dienestam būs tiesības pārbaudīt iepriekš nedeklarēto ienākumu izcelsmi.
Pēc 2012.gada 1.aprīļa visiem ienākumiem, kas gūti līdz 2008.gada 31.decembrim un nebūs deklarēti ienākumu legalizācijas ietvaros, piemēros IIN likmi 25% apmērā un aprēķinās nokavējuma naudu 0,07% apmērā, kā arī piemēros likumā noteikto soda naudu.
FM uzskata, ka šis ienākumu legalizācijas variants papildinās valsts budžetu. Ministrija norāda, ka ir vairākas pazīmes, kas liecina par nepieciešamību realizēt ienākumu legalizāciju: lieli skaidras naudas uzkrājumi un pieaugošais skaidras naudas apgrozījums, lieli naudas līdzekļu uzkrājumi ārvalstu banku kontos, ar kurām nav noslēgti vai nav spēkā līgumi par automātisko informācijas apmaiņu, fizisko personu darījumi ar nekustamo īpašumu ārvalstīs, kā arī "ēnu ekonomikas" augstais īpatsvars.
FM atzīst, ka ienākumu legalizācija, iespējams, varētu vairāk interesēt tos nodokļu maksātājus, kam Valsts ieņēmumu dienests nosūtījis paziņojumus ar atgādinājumu reģistrēties kā nodokļu maksātājam, pieprasījis iesniegt vai precizēt gada ienākumu deklarāciju, nekā līdz šim brīdim neatklātiem nodokļu nemaksātājiem.
Legalizācijas priekšrocības FM saskata arī apstāklī, ka rezultāts – papildu nodokļu ieņēmumi - tiek panākts vienā reizē, kas citkārt nebūtu iespējams vai kas būtu iespējams tikai pēc salīdzinoši dārgas uzraudzības un kontroles. Turklāt šie papildu ieņēmumi tiek iegūti konkrētajā (plānotajā) laika periodā, norādīts koncepcijā.
FM arī atzīst, ka, īstenojot legalizācijas programmu, nodokļu maksātājiem var rasties sajūta, ka var nemaksāt nodokļus un gaidīt nākamo ienākumu legalizācijas pasākumu. Tāpēc FM ieskatā īsi pirms ienākumu legalizācijas ir jāpieņem normatīvos aktus un jāievieš metodes, kas uzlabos vispārējo nodokļu saistību izpildes intensitāti. Tāpat vēl pirms pasākuma īstenošanas sabiedrībai jāsniedz informācija par šī pasākuma ieviešanas mērķiem, ieguvumiem, kā arī par sekām, kādas radīsies fiziskām personām, ja tās nebūs izmantojušas piedāvāto iespēju.
Jau ziņots, ka iepriekš nedeklarēto ienākumu legalizācija vienlaikus ar "nulles deklarācijas" ieviešanu ir paredzēta valdības izstrādātajā "ēnu ekonomikas" apkarošanas plānā. "Nulles deklarāciju" likumu valdība jau ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā. Tas paredz, ka sākumdeklarēšana stāsies spēkā no nākamā gada 1.janvārī, nevis šā gada 1.jūlijā, kā bija paredzēts Finanšu ministrijas sagatavotajā likumprojektā. Kā "slieksni" deklarāciju aizpildīšanai plānots noteikt īpašumus ārzemēs un citus īpašumus, kuru vērtība ir vismaz 50 minimālās algas jeb 10 000 latu.
Par nepieciešamību ieviest "nulles deklarāciju" politiķi spriež jau vairākus gadus. Vistuvāk ieviešanai šī iecere bija 2008.gadā, kad Aigara Kalvīša (TP) valdības laikā tika pieņemti Ministru kabineta lēmumi par sākumdeklarēšanos, taču to tā arī neieviesa līdzekļu trūkuma dēļ.
2009.gada vasarā toreizējais finanšu ministrs Einars Repše (JL) atzina, ka "nulles deklarācija" atlikta "uz labākiem laikiem".
Sākumdeklarēšanu valstī mēģina ieviest jau desmit gadus, un tā būtiski atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju. Daži projekti paredzēja, ka cilvēkiem nebūtu jādeklarē īpašumi, kas ir pieejami dažādos reģistros, piemēram, zemesgrāmatā, bet viss pārējais. Dažādos variantos bija paredzēti arī dažādi "sliekšņi", piemēram, savulaik kā minimālo summu "nulles deklarācijai" piedāvāja noteikt 16 000 latu.