Foto: stock.xchng
Lai pēc Mērsraga un Staiceles piemēra arī citos Latvijas novados nesāktos masveida atdalīšanās, Finanšu ministrija (FM) mudina no nesaticīgajiem novadiem piedzīt 200 tūkstošus latu tā dēvētās apvienošanās naudas jeb līdzekļus, ko valsts savulaik ieguldīja novadu infrastruktūras attīstībā, ziņo "Neatkarīgā Rīta Avīze".

Šādu viedokli Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē pauda FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Jolanta Plūme.

Plūme parlamentāriešiem klāstīja, ka "arī daudzas citas pašvaldības atrodas zemajā startā, pētot, kā veiksies Mērsragam un Staicelei". Pēc ekspertes domām, atdalīšanās process drīz vien var kļūt nekontrolējams, tāpēc prasība atmaksāt valstij 200 tūkstošus latu būtu "vēl viens motīvs, lai kārtīgi padomātu, vai tiešām nevar sadzīvot".

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS) gan šo ierosinājumu komentēja daudz skeptiskāk, norādot, ka vairums pašvaldību apvienošanās naudu jau sen esot iztērējušas, uzbūvējot ceļus un bērnudārzus, tāpēc līdzekļu piedziņa varētu būt sarežģīts process.


Jūlijā būs pagājis gads kopš administratīvi teritoriālās reformas, kuras rezultātā Latvijas teritorija tika sadalīta 109 novados. Dažviet gan jaunais iedalījums radīja milzīgu pretestību, rezultātā, piemēram, Mērsrags vēlas panākt atdalīšanos no Rojas novada, savukārt Alojas novada dome vakar izlēma, ka no 2013. gada, kad gaidāmas nākamās pašvaldību vēlēšanas, no šā novada varētu atdalīties Staicele.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!