Tas ir pirmais šāda veida pētījums: hercogistes manufaktūras līdz šim pētītas, pamatojoties uz senajiem arhīva dokumentiem, tomēr nevienā no tām nebija veikti arheoloģiskie pētījumi.
"Asaru" manufaktūra ir viena no daudzajām dzelzs manufaktūrām, ko laikā no 16. gadsimta beigām līdz 18. gadsimtam ierīkoja Kurzemes hercogi, lai ražotu dzelzs lējumus un kalumus. Mūsdienās par tām liecina izdedžu jeb sārņu kaudzes, seno dambju un kanālu paliekas, stāsta LU pārstāvji.
"Asaru" manufaktūra nebūt nebija no lielākajām – tā izvēlēta arheoloģiskiem pētījumiem kā salīdzinoši kompakts, vēlāku būvju neskarts un tāpēc vieglāk izprotams objekts.
Dzelzs manufaktūra "Asaros" pastāvēja 17. gadsimta otrajā pusē. Līdzīgi kā pārējās šā perioda manufaktūras, tā darbojās ar ūdens spēku. Uz Zvirgzdes upītes bija ierīkots dambis, ūdeni novadīja pa kanāliem, un ar ūdensratiem darbināja krāsns plēšas un mehāniskos veserus. Manufaktūra ir pieminēta 17. gadsimta dokumentos, tomēr rakstītie avoti nesniedz skaidras norādes par izmantotajām tehnoloģijām vai manufaktūras būvēm. Šos jautājumus izgaismot var tikai arheoloģiskie pētījumi.
Izrakumi koncentrējas galvenokārt senās krāsns vietā. Pakāpeniski iedziļinoties manufaktūras būvgružu slāņos, pašlaik tiek atsegti iespaidīga izmēra dzelzs un izdedžu sakusumi, kādi uzkrājās lielās manufaktūras krāsns dibenā, kā arī krāsns sienām izmantotie dolomītakmeņi. Turpat atrastas arī liecības par saražoto produkciju: piemēram, lielgabala lode, dzelzs stienis.
Tieši blakus konstatēta neliela dolomītlauztuve, kur iegūts materiāls krāsns būvniecībai. Pētījumu gaitā tiek ņemti sārņu, rūdas un dzelzs priekšmetu paraugi, to ķīmiskā analīze ļaus precīzāk raksturot manufaktūrā veiktos dzelzs ieguves un pārstrādes procesus.
Kurzemes hercogistes dzelzs manufaktūras Eiropā ir īpatnējs fenomens, kas atspoguļo hercogu vēlmi attīstīt ražošanu, lai arī apstākļi tai nebija ļoti labvēlīgi. Kaimiņvalstī Zviedrijā lielos apjomos ražoja dzelzi no kalnrūpniecībā iegūtās rūdas, toties hercogistē, kas aizņēma mūsdienu Kurzemes, Zemgales un Sēlijas teritoriju, šādu minerālo resursu nebija, tāpēc par galveno izejmateriālu kalpoja vietējā purva rūda.
Izrakumi turpināsies līdz 19. augustam, tos vada LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis. Pētījumus veic profesionālu arheologu komanda, kurā ietilpst arī speciālists no Oslo universitātes Kultūrvēstures muzeja, kopā ar studentiem no LU Vēstures un filozofijas fakultātes, kuri prakses ietvaros apgūst arheoloģisko izrakumu metodes.
Izrakumi tiek veikti kā daļa no projekta "Tehnoloģiju pārnese minerālo resursu izmantošanā senākos laikos", kas tiek līdzfinansēts no Norvēģijas finanšu instrumenta programmas "Pētniecība un stipendijas"."