Piektdien, 22.augustā, uz Bauskas šosejas 25.kilometra pie tilta pāri Ķekaviņas upei ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) un ilggadējais VAS "Latvijas Valsts ceļi" darbinieks, Baltijas ceļa dalībnieks Uldis Birzleja, atklājuši Baltijas ceļa 25.gadskārtai veltītu zīmi.
Tā ir viena no zīmēm, kas vienlaicīgi uzstādītas visās trīs Baltijas valstīs Baltijas ceļa maršrutā. Zīmes izgatavoja un uzstādīja Baltijas ceļinieku asociāciajas dalībnieki – Baltijas valsts ceļu administrācijas. Latvijā tā ir VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC).
Latvijas teritorijā Baltijas ceļš notika vairāk kā 260 kilometros valsts ceļu.
"Katram no mums ir savs Baltijas ceļa gabaliņš," sacīja Straujuma. Svinīgajā pasākumā viņa stāstīja par savu dalību Baltijas ceļā Rīgā, netālu no Akmens tilta.
Ar atmiņām no Baltijas ceļa dalījās arī ilggadējais "Latvijas valsts ceļu" darbinieks, Baltijas ceļa dalībnieks Uldis Birzleja. Baltijas ceļā viņš stāvēja Vangažos, uz kurieni Tautas fronte bija norīkojusi ceļiniekus.
Pasākumā piedalījās arī "Latvijas Valsts ceļu" valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un Ķekavas novada domes priekšsēdētājs Valts Variks.
Latvijā zīmes ir uzstādītas šādās vietās: autoceļa A7 59,9. kilometrā (stāvlaukums /svēršanas laukums labā pusē), 25,5.kilometrā (stāvlaukums kreisā pusē, tilts pār Ķekavas upi), autoceļa A2 18.kilometrā (stāvlaukums /svēršanas laukums kreisā pusē), 48.kilometrā (stāvlaukums pie Lorupes gravas labā pusē), 54,3.kilometrā (stāvlaukums labā pusē, "Pie Bucefāla"), 76,3.kilometrā (Rīga-Sigulda – Igaunijas robeža, stāvlaukums pie Amatas upes), autoceļa P14 41,6.kilometrā; (Umurga – Cēsis – Līvi, Cēsis, pirms Cēsīm ceļa paplašinājums), autoceļa P20 10,84.kilometrā, autoceļa 28,85.kilometrā autoceļa P17 55,88.kilometrā.
Baltijas ceļš bija miermīlīga politiska demonstrācija 1989.gada 23.augustā, kad aptuveni divi miljoni cilvēku sadevās rokās 600 kilometru garā ķēdē cauri Baltijas valstīm, apliecinot vienotību centienos pēc brīvības.
