Foto: F64
Trešdien uz pirmo svinīgo sēdi pulcējās Saeimas apstiprinātā Krišjāņa Kariņa (JV) veidotā valdība.

Pirms sēdes līdzšinējais Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) amata pilnvaras uzticēja jaunajam valdības vadītājam Kariņam, papildinot vēsturisko Ministru prezidentu fotogaleriju un iesitot simbolisko sudraba naglu Ministru prezidenta karoga kātā.

Pēc tam jaunais Ministru kabinets pulcējās uz pirmo svinīgo sēdi, kurā piedalījās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

"Vispirms vēlos pateikties Māra Kučinska vadītajai valdībai, kas savas darbības laikā lika pamatus svarīgām reformām un panāca ļoti būtiska jautājuma risinājumu, kas ir svarīgs valsts drošībai, – 2 % no iekšzemes kopprodukta, kas tiek novirzīti aizsardzības nozarei. Tie bija ļoti svarīgi lēmumi, kas vērsti visas sabiedrības ilgtermiņa interesēs," atzīmēja prezidents.

Prezidents pateicās Kariņam par uzdrošināšanos un neatlaidību, meklējot un rodot kopsaucējus kopā ar plaši pārstāvēto partiju loku, lai vairāk nekā divus mēnešus pēc 13. Saeimas pirmās sēdes izveidotu jauno valdību. Tas ir bijis garš process un šajā garajā valdības veidošanas procesā ir zaudēts laiks, un ir iekavēti daudzi ļoti būtiski lēmumi, kas savukārt var radīt negatīvas sekas valstij kopumā.

Uzrunājot Kariņa vadīto Ministru kabinetu, Vējonis sacīja, ka, lai stiprinātu sabiedrības uzticību politiķiem un politiskajiem procesiem valstī kopumā, valdībai būs jārīkojas ātri un izlēmīgi. Tajā pašā laikā arī neaizmirstot par vēlētājiem dotajiem solījumiem, kas, manuprāt, ir ļoti būtiski, lai vēlētājs neviltos politiskajās partijās.

"Valdības veidošanas procesā es vairākkārt uzsvēru un vēlreiz gribu uzsvērt, ka mums ir nepieciešams sabalansēts valsts budžets. Ir pienācis laiks, kad jāsāk domāt par uzkrājumu veidošanu, kas varētu noderēt grūtos laikos. Jo, vērtējot ekonomiskās attīstības tendences pasaulē, mums ir jābūt gataviem dažādiem jauniem izaicinājumiem," atzīmēja Valsts prezidents.

Šobrīd Latvija arvien turpina stabilu ekonomisko attīstību, bet mums ir jāapzinās, ka lielā mērā par to varam pateikties Eiropas fondu naudai un labvēlīgai ārējai videi, bet šī vide ir un būs mainīga. Tāpēc jo īpaši svarīgi ir mums pašiem veidot labvēlīgus apstākļus valsts izaugsmei, stiprināt valsts konkurētspēju, veidot stabilu un prognozējamu nodokļu politiku, turpināt reformas, mazināt sociālo nevienlīdzību, stiprināt tiesiskumu un veikt daudzus citus uzdevumus.

Prezidents sacīja, ka valdības veidošanas procesā vairākkārt tika runāts un, tas ir izšķirīgi svarīgi, turpināt stiprināt finanšu sistēmas drošību, ieviešot "Moneyval" ziņojuma rekomendācijas, padarot stingrāku un efektīvāku banku sektora uzraudzību un stiprinot kontrolējošo iestāžu sadarbību un koordināciju. Tas valdībai ir jādara nekavējoties, jo kavēšanās var būt bīstama valsts ekonomiskajai attīstībai.

Latvijas nacionālajās interesēs ir stiprināt vienotu Eiropas Savienību un cieši sadarboties ar valstīm, kas aizstāv mūsu kopējās – Rietumu demokrātijas – vērtības. Mums ir jāturpina veidot mūsu valsts noturību pret dažādiem mūsdienu apdraudējumiem informācijas telpas aizsardzības un kiberdrošības jomās un, ne mazāk svarīgi, arī klimata pārmaiņu jomā.

"Jaunā Ministru kabineta locekļi. Latvijas iedzīvotāji sagaida, ka jūs katrs jau no pirmās dienas ne tikai vārdos, bet arī darbos uzņemsieties atbildību par mūsu valsti. Katrs no jums atsevišķi un, būtiskākais, no šodienas jūs visi kopā esat atbildīgi par valdības īstenoto politiku.

Novēlu jums sekmīgu darbu un, lai mums pietiek spēka, izturības un drosmes iestāties par savu valsti un par mūsu valsts iedzīvotājiem," vēlēja prezidents.

Pirmajā svinīgajā valdības sēdē Ministru prezidents Kariņš uzrunāja ministrus, uzsverot: "Mēs strādāsim kopā, uzklausīsim un atbalstīsim viens otru, lai īstenotu šīs valdības trīs galvenos mērķus – celt tautas labklājību, nodrošināt taisnīgumu un tiesiskumu, un samazināt nevienlīdzību sabiedrībā visās tās izpausmēs. Mēs to izdarīsim."

Jau ziņots, ka trešdien noslēdzās gandrīz sešpadsmit nedēļas ilgušais valdības veidošanas process. Saeima sanāca uz ārkārtas sēdi, lai lemtu par uzticības izteikšanu Krišjāņa Kariņa veidotajai valdībai. To apstiprināja ar 61 balsi "par", kā Kariņš bija rēķinājies.

Kariņa valdību bez "Jaunās Vienotības" veidos arī Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (NA), Jaunā konservatīvā partija (JKP), "KPV LV" un partiju apvienība "Attīstībai/Par!".

"Jaunā Vienotība" bez Ministru prezidenta amata uzņemsies atbildību par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju. Finanšu ministrs būs Jānis Reirs (JV), savukārt ārlietu – Edgars Rinkēvičs (JV).

Partija "KPV LV" uzņemsies rūpes par Iekšlietu ministriju, Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju, savukārt Jaunā konservatīvā partija – par Tieslietu ministriju, Satiksmes ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju.

Par iekšlietu ministru ievēlēja Sandi Ģirģenu ("KPV LV"), ekonomikas – Ralfu Nemiro ("KPV LV"), labklājības – Ramonu Petraviču ("KPV LV"), tieslietu – Jāni Bordānu (JKP), satiksmes – Tāli Linkaitu (JKP), izglītības un zinātnes – Ilgu Šuplinsku (JKP).

Partiju apvienība "Attīstībai/Par!" turpmāk atbildēs par Aizsardzības ministriju, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un Veselības ministriju. Aizsardzības ministrs būs Artis Pabriks (A/P), par reģioniem atbildēs Juris Pūce (A/P), bet veselības ministre būs Ilze Viņķele (A/P).

Savukārt NA atbildēs par Kultūras ministriju un Zemkopības ministriju. Kultūras ministres amatā turpinās būt Dace Melbārde (NA), savukārt zemkopības ministra amatu ieņēma Kaspars Gerhards (NA).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!