Foto: Kā cilvēki visā Latvijā sien maskēšanas tīklus Ukrainas aizstāvjiem
Foto: Kārlis Volkovskis

Apritējušas 29 dienas, kopš tērpu māksliniece Ieva Ādamsone aizsāka sociālo kustību "Elīza". Tā apvieno tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju kopīgā roku darbā – maskēšanās tīklu siešanā Ukrainas armijai. Patlaban intensīvākais darbs rit skolās, kur no ziedotiem zvejas tīkliem un auduma gabaliem top kamuflāžas tīkli, kuru ukraiņiem joprojām nav gana.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Spriežot no man iesūtītajām fotogrāfijām un ziņām, šobrīd ir aptverts katrs Latvijas stūrītis," stāsta tērpu māksliniece. Ziņas pienākušas no kultūras centriem un pat pansionātiem un dienas centriem. "Šobrīd tās ir skolas, vai nu mākslas skolas, vidusskolas, pamatskolas, privātas mācību iestādes," saka Ādamsone.

Īpaši aizkustinoši kustības iniciatorei saņemt ziņas no ārvalstīm, kur stafete pārņemta arī latviešu kopienās, piemēram, Briselē, Dānijā, Denverā: "Tīklu darināšanas process ir kā tāda patriotiskā audzināšana. Humāna izpratne un apliecinājums, ka mēs katrs kaut ko varam."

Tērpu mākslinieces ieskatā šobrīd kustībai jāspēj dzīvot pašai savu dzīvi. Ikviens vai nu skolā vai kādas mājas pagalmā paša spēkiem var uztaisīt tīklu. Būtiskākais, lai tiktu iesietas atbilstošas krāsas lupatiņas.

"Vienu brīdi bija tā, ka cilvēki neizprata līdz galam šī objekta funkciju. Grib palīdzēt, bet tīklā iesien zili rozā un puķainas lupatiņas. Lūgums tomēr padomāt, kādam mērķim šie tīkli top," ar pieredzēto dalās Ādamsone, kura vietnē "Facebook" publicējusi aprakstu par to, kādas krāsas audumi un cik lielas strēmeles sienamas zvejas tīklos.

"Vispareizākais, ja tīkls top publiski," padomu dod Ādamsone. "Vajadzētu pašvaldībā uzrunāt cilvēkus, kas saistīti ar armiju vai Zemessardzi un zina, kā jāizskatās maskēšanās objektam." Tīklus iespējams dabūt bez maksas no zvejniekiem Carnikavā un Ikšķilē.

"Kamēr kara darbība turpināsies, tos tīklus vajadzēt nenormāli daudz," secina tērpu māksliniece. No Ukrainas izskanējuši lūgumi kaut plikus zvejas tīklus piegādāt. Vērtējot līdz šim padarītā apjomu Latvijā, kustības aizsācēja saka: tas nav daudz. Viena skola vidēji darina vienu tīklu, kas var nomaskēt, piemēram, vienu automašīnu. Tīkli tiek izmantoti arī ierakumos, automašīnām, kā arī pozīcijās, uzkabēm. Gatavos darinājumus Ukrainai var nogādāt, sazinoties ar organizācijām, kas ved apvidus automašīnas un citu humāno palīdzību.

Valkā kustības "Elīza" stafeti pārņēmuši Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijas skolotāji Jānis Gudrinieks un Anda Sīmane Gudriniece, kuri mācību stundu laikā kopā ar skolēniem maskēšanās līdzeklī pārvērš pašvaldības ziedotu vecu futbola vārtu tīklu. Kad kamuflāžas līdzeklis būs gatavs, to skolotāji vedīs uz Zemessardzi Cēsīs, no kurienes tīkls ceļos uz Ukrainu.

"Strādājam inženierzinību stundu un dizaina un tehnoloģiju stundu laikā ar atsevišķām klasēm. 6. klasi, 8. klasi un 11. klasi," stāsta Jānis Gudrinieks. Viņš atzīst, ka nepilnas nedēļas laikā tikai trešdaļa tīkla pārvērsta maskēšanās līdzeklī. "Izveidot pareizu maskēšanās tīklu mums palīdz ukraiņu zēni no 11. klases. Viņi azartiski iesaistījās, jo to jau darījuši Ukrainā. Pamācīja mūs, kādi auduma krāsu toņi ir atbilstošāki un kā labāk iesiet," atklāj skolotājs, piebilstot, ka audumu tīklam gādājis gan pats, gan skolēni, gan arī pārējais skolas personāls.

Savukārt Liepājā maskēšanās līdzekļa izveide noritēja publiski. Akciju organizēja Liepājas muzejs savā dārzā. Roku tīkla izveidē pielika 600 iedzīvotāji, kuri četrās dienās, laikposmā no 24. līdz 28 martam, radīja vairāk nekā 500 kvadrātmetru lielu maskēšanās līdzekli. Šobrīd stafeti pārņēmusi Liepājas 1. ģimnāzijas 9. klases audzēkņi. "Šajā brīdī maisos jau ir salikti maskēšanās tīkli un ir ceļā uz Ukrainas vienu apgabalu," portālam "Delfi" pastāstīja Liepājas muzeja pārstāve Eva Millere.

Cēsīs maskēšanās tīklus sēja Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolas pagalmā 16. martā, piedaloties Cēsu Valsts policijas, Instruktoru skolas un Zemessardzes darbiniecēm.

Toties Balvu novadā kustības "Elīza" virzītāja ir Dace Šulta. Adīšanas un šūšanas uzņēmuma valdes locekle. Savā "Facebook" kontā viņa vēsta: "Šobrīd visā Balvu novadā jau ir iesaistījušās daudzas organizācijas, kuras darina maskēšanās tīklus savās telpās. Viļakas kultūras namā, atbalsta mājā "Brīvupes", Balvu pansionātā, Rugāju vidusskolā, Baltinavas kultūras namā, Tilžā un Gulbenes novada Lauku Atbalsta Dienesta telpās, Gulbenes vidusskolā. Tie ir tikai tie, kurus es zinu, un atbalstīju ar man pieejamajiem materiāliem."

Plaši kustība "Elīza" vērsusies arī Kuldīgas novadā, kur akciju rīkot uzņēmās Kuldīgas Kultūras centrs. Skvērā pie Kuldīgas kultūras centra divās talkās, 13. un 20. martā, tapuši seši maskēšanās tīkli, taču darbs joprojām turpinās. Stafeti pārņēmušas arī Kuldīgas novada skolas.

Dobelē maskēšanās tīkls tapa Sporta klubā. Akcijas koordinētāja Dobelē Ilga Ķipsne teic, ka tīklu darināšanās piedalījās arī ukraiņu sievietes.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka sestdien, 12. martā, skvērā pie Kongresu nama norisinājās tērpu mākslinieces Ievas Ādamsones akcija "Elīza", kurā Latvijas iedzīvotāji bija aicināti siet maskēšanās tīklus Ukrainas karavīriem.

Kā informēja tērpu mākslinieces pārstāve Inese Lukaševska, solidarizējoties ar sievietēm Ukrainā — siet maskēšanās tīklus, kas patlaban ir ļoti nepieciešami Ukrainas karavīriem, latviešu tērpu māksliniece radījusi akciju "Elīza", kurā iesaistījušās jau vairāk kā 1500 sievietes ne tikai no visas Latvijas, bet arī ASV.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Balvi Cēsis Dobele Kuldīga Liepāja Zemessardze Ukraina Valka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form