Otrdien ministri atskatījās uz šīs valdības pirmajā darbības gadā paveikto. Kariņa vadītā valdība darbu sāka 2019. gada 23. janvārī.
Kariņš pateicās ministriem par darbu valdības pirmajā gadā, atgādinot par šīs valdības virsmērķi, proti, strādāt tā, lai tiktu celta iedzīvotāju kopējā labklājība. Premjers uzsvēra, ka arī turpmāk ir jādara viss, lai iedzīvotājiem tiktu uzlaboti pakalpojumi - sociālās drošības, veselības aprūpes un izglītības jomās, kuras ir tieši saistītas ar gaidāmo administratīvi teritoriālo reformu.
Ministru prezidents atgādināja, ka 2019.gads pagāja, veicot tā dēvēto finanšu sektora "kapitālo remontu", bet 2020.gada prioritātēm ir jābūt taisnīguma un tiesiskuma stiprināšana.
Premjers skaidroja, ka šajā gadījumā ar taisnīgumu tiek saprasta taisnīgāka nodokļu sistēma, kurā piedalās plašs iedzīvotāju loks. Savukārt ar tiesiskumu tiek saprasta tiesu prāvu ilguma mazināšana.
Kariņš arī rosināja aktīvāk domāt par iekļaujošu sabiedrību. "Lai kur bērns būtu dzimis, viņam ir jābūt tiesībām saņemt kvalitatīvu izglītību. Tāpat, neskatoties uz cilvēka veselības stāvokli, visiem ir jānodrošina vienlīdzīga veselības aprūpe. Mēs patlaban nevaram lepoties ar demogrāfiju, tāpēc jāatgādina, ka katrs cilvēks ir vērtība," uzsvēra ministru prezidents.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) uzvēra, ka valdība gada laikā paveikusi nozīmīgu darbu finanšu sektora "kapitālā remonta" īstenošanā.
Finanšu ministrs pauda, ka gada laikā ir ieguldīts nozīmīgs darbs pie Latvijas valdības ierosinātā finanšu sektora "kapitālā remonta", sasniegti Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.-2020.gada perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2018.gada vidusposma rādītāji visās jomās, sagatavoti divi valsts budžeti, kā arī sākta nodokļu sistēmas pārskatīšana.
"Finanšu sektora "kapitālais remonts" bija nepieciešams, lai stiprinātu spēju novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu un sasniegtu pilnu atbilstību starptautiskajiem standartiem šajā jomā. Pieņemtie likumu grozījumi ir uzskatāmi par vienu no līdz šim ambiciozākajām finanšu sektora reformas programmām Eiropā. Tie pierāda, ka Latvija ir apņēmusies nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru kā pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un labklājībai visiem Latvijas iedzīvotājiem," pauda Reirs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
