Piektdien Rīgā un citviet Latvijā tiek svinēta Lāčplēša diena. Šogad aprit 97 gadi kopš nozīmīgās uzvaras pār Bermonta karaspēku 1919. gada 11. novembrī, tāpēc brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņai Rīgā, 11. novembra krastmalu piektdienas vakarā izgaismo tūkstošiem svecīšu.
"Delfi" jau ziņoja, ka no rīta valsts augstākās amatpersonas nolika ziedus Brāļu kapos, bet pie Brīvības pieminekļa notika militārā parāde. Amatpersonas savos apsveikumos Lāčplēša dienā aicināja atcerēties par karavīriem, kuri atdeva savas dzīvības par Latviju, kā arī godināt tos, kuri tagad sargā valsts drošību.
Cilvēki no Akmens tilta puses pa 11.novembra krastmalu dodas Rīgas pils virzienā, kur aizdedz svecītes un novieto tās speciālā metāla konstrukcijā pie pils mūra. Daudzi svecītes novieto arī mūrī izveidojušās kabatās vai noliek tās zemē. Ik pa brīžam dažu svecīšu ietvari aizdegas, taču notiekošo neuzkrītoši pieskata ugunsdzēsēji.
Pie Rīgas pils pulcējušies dažāda vecuma cilvēki, taču vairākumā ir jaunieši un ģimenes ar bērniem. Ik pa brīdim atnākušie vienojas kādā kopīgā dziesmā, daži arī fotografējas pie mūra ar daudzajām svecītēm. Visvairāk svecīšu ir mūra pusē, kas tuvāk Akmens tiltam, taču uz ostas pusi svecīšu ir mazāk. Dažas sveces noliktas arī uz margām Daugavmalā, iepretim pilij.
Simtiem cilvēku ir pulcējušies arī citviet Vecrīgā, galvenokārt pie Okupācijas muzeja, kur muzicē folkloras kopas, bet vēlāk paredzēts speciāli Lāčplēša dienai veltīts koncerts. Okupācijas muzeja Daugavas pusē ir iekurti divi ugunskuri, pie kuriem cilvēki sastājušies sildīties. Ļaužu straumes pa 11. novembra krastmalu nemitīgi plūst no Okupācijas muzeja uz Rīgas pili un atpakaļ.
Daļa pavadīja gājienu, dziedot latviešu dziesmas, piemēram, "Saule, Pērkons, Daugava". Gājiena priekšējā daļā formastērpos tērpušies dalībnieki nesa valsts karogu.
Satiksme nav traucēta, jo cilvēki pārvietojās pa ietvi, un gājienu regulēja policija.
