Lai arī savā dzimtenē Ukrainā vērojama viedokļu šķelšanās par valstij piemērotāko attīstības virzienu, tomēr satiktie balsotāji par vēlēšanu iznākumu bija optimistiski. Gluži tāpat kā jaunieši, arī divi vecāka gadagājuma kungi savas valsts attīstību saskatīja prorietumnieciskajā virzienā un norādīja, ka Latvijā Ļeņina statujas gāztas jau pirms 20 gadiem, kamēr Ukrainā tās krītot tikai tagad. Tai pat laikā abi kungi norādīja, ka strauju pagriezienu uz rietumiem esot jāveic nekavējoties, jo vēlāk tāda iespēja varot vairs nebūt.
Kāda sieviete izteicās, ka nākotnē raugās ar piesardzīgu optimismu un, ja viņas atbalstītais politiskais spēks nākšot pie varas, tad varētu gaidīt situācijas uzlabošanos. Abi kungi gan piemetināja, ka pārmaiņām nepieciešams laiks. Ukrainā uz varas pozīcijām pretendējot daudz jaunu cilvēku, kuri esot redzējuši, kā dzīvo rietumos un vēloties arī līdzīgas pārmaiņas savai dzimtenei. Tāpat arī vēlētāji neslēpa, ka teju visos sarakstos vismaz puse no kandidātiem pārstāvot veco iekārtu, kuras darbības laikā sēdējuši parlamentā un balsojuši, kā likusi priekšniecība. "Viņiem pašiem smadzenes ir tukšas," situāciju raksturoja viens no klātesošajiem.
Vēstniecības darbinieki pulksten 10:15 vēlētāju aktivitāti vērtēja piesardzīgi, norādot, ka vairākums balsot nākšot ap pusdienlaiku, bet jau ap pulksten 11:00 pa vēstniecības durvīm nāca nepārtraukta cilvēku plūsma un vēlēšanu iecirkņa darbinieki atklāja, ka aktivitāte pārsniedzot gaidīto.
Jau ziņots, ka svētdien Ukrainā notiks parlamenta - Augstākās radas - vēlēšanas, kas būs vēlētāju pirmā iespēja novērtēt Porošenko centienus atrisināt konfliktu Austrumukrainā.
Daudzi cer uz zināmu politisko stabilitāti valstī pēc vēlēšanām, bet tās, visticamāk, nespēs sekmēt konflikta miermīlīgu atrisinājumu, uzskata novērotāji. Tomēr sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs prezidenta Porošenko partija - Petro Porošenko bloks -, bet valdošās koalīcijas izveidošanai tai būs vajadzīgs nacionālistu partiju atbalsts.
Respondentu vidū, kas jau ir izlēmuši, par kuru partiju balsot, par prorietumniecisko Porošenko partiju savu balsi gatavi atdot vairāk nekā 30%, liecina Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptaujas dati. Populistiskā nacionālista Oļeha Ļaško Radikālā partija ir otrajā vietā ar 13%. Premjerministra Arsēnija Jaceņuka Tautas fronte saņems teju 11%, bet jaunizveidotā partija "Samopomič" ("Pašpalīdzība"), kuru vada Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs, 8,5%.
Domājams, parlamentā iekļūs arī ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija "Batkivščina" ("Tēvzeme") ar 7,5% un "Opozīcijas bloks", kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču, ar 5,9%. Par partiju "Siļna Ukraina" ("Stiprā Ukraina"), kuru vada bijušais Janukoviča sabiedrotais Serhijs Tihipko, gatavi balsot 5,6% respondentu, kas par savu izvēli ir jau izšķīrušies. Tikmēr labējā spārna partijas, piemēram, "Svoboda" ("Brīvība") un "Labējais sektors", visticamāk, nepārvarēs 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā.
Trešdaļa vēlētāju vēl nav izšķīrusies, par kuru no politiskajiem spēkiem balsot, un vēlēšanu iznākums lielā mērā būs atkarīgs no šīs elektorāta daļas.
Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptauja veikta visā Ukrainā, atskaitot Krievijas okupēto Krimu un Luhansku. Lai iegūtu iespējami objektīvāku ainu, lielāks respondentu skaits intervēts Doņeckas apgabalā. Aptauja veikta oktobra vidū.
Porošenko izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas augustā.
