Foto: Latvijā piemin komunistiskā genocīda upurus
Foto: LETA

Pirmdien, 14. jūnijā, Latvijā tiek pieminēti 80 gadi kopš pirmās civiliedzīvotāju masu deportācijas, kad 1941. gada 14. jūnijā Padomju Savienība pēc Latvijas okupācijas izsūtīja vairāk nekā 15 000 iedzīvotāju, no kuriem 6000 gāja bojā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

1987. gada 14. jūnijā cilvēki pirmo reizi pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai godinātu represijās cietušos. Neilgi pēc tam 14. jūnijs Latvijā tika izsludināts par atceres dienu – Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienu.


Pulksten 11 pasākumā "Aizvestie. Neaizmirstie. 80 gadi kopš 14. jūnija deportācijām" vienlaikus visā Latvijā tika lasīti 1941. gadā deportēto iedzīvotāju vārdi, tādējādi godinot ikviena izvestā Latvijas valstspiederīgā piemiņu.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) kopā ar Saeimas Prezidija locekļiem nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī arī piedalījās atceres brīdī pie Okupācijas muzeja jaunā memoriāla "Vēstures taktīla". Ziedus nolika arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kā iepriekš informēja Valsts prezidenta kancelejā, pieminot deportāciju upurus, vienlaikus visā Latvijā lasīs 1941. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdus. Piemiņas pasākumi notiks arī tautiešu mītņu zemēs ārpus Latvijas.

Savukārt pulksten 19 tiešraidē no Rīgas Doma orķestris "Rīga" ar koncertu "Pia memoria" pieminēs pirms 80 gadiem patvaļīgi deportētos Latvijas iedzīvotājus un viņu dzimtu likteņus.

Valsts prezidents Egils Levits iepriekš uzsvēris, ka "jēdziens "neaizmirstie" apliecina, ka mēs atceramies to, kas notika pirms 80 gadiem, un mēs atceramies katru atsevišķo cilvēku, kuru okupanti izsūtīja no Latvijas. Cilvēka vārdam un uzvārdam ir unikāla nozīme. Tā ir daļa no personības. Ja mēs pieminēsim šos visus vārdus, mēs atcerēsimies arī konkrētos cilvēkus, no kuriem liela daļa izsūtījumā gāja bojā. Tas ir mūsu šodienas paaudzes pienākums šos cilvēkus neaizmirst".

Valsts prezidents arī norādīja, ka tā bija padomju okupācijas režīma apzināta politika – iznīcināt pilsoniski aktīvāko latviešu nācijas sastāvdaļu, uz kuriem balstījās Latvijas valsts.

"Deportācijas atstāja milzīgu tukšumu mūsu nācijas dzīvē. Laikā, kad Latvijas valsts bija okupēta, tā vairs nevarēja aizstāvēt savus pilsoņus. Tā tas turpinājās 50 gadus, kad valsts juridiski eksistēja, taču nebija spējīga darboties. Latvijas iedzīvotāji pārdzīvoja šo laiku un atjaunoja savu valsti, lai šodien mēs dzīvotu neatkarīgā Latvijā," iepriekš izteicās Levits.

Piemiņas pasākumi šajā Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā katru gadu tiek tīkoti daudzviet Latvijā.

Jelgavas novada politiski represēto apvienības "Staburadze" vadītāja Valentīna Ziemele iepriekš izteikusies, ka ir skumji, ka latviešu tautai ir tik daudz sēru dienu, tomēr ir ļoti svarīgi tās pieminēt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

14. jūnija piemiņas pasākumi Egils Levits Ināra Mūrniece Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Padomju Savienība Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form