Foto: Leģionāru atceres gājiens Rīgā pulcējis vairāk nekā 1000 cilvēku
Foto: DELFI

Rīgā arī šogad no aptuveni pulksten 7 līdz pulksten 13 dažādas sabiedriskās organizācijas un biedrības aizvada pasākumus, kas veltīti 16. martam jeb leģionāru atceres dienai.

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Šulte pēc pasākumu noslēguma žurnālistiem atzina, ka pasākumi aizvadīti mierīgi, policija strādāja pēc iepriekš speciāli izstrādāta plāna un neviens administratīvais pārkāpums nav konstatēts. Līdz ar to neviena persona nav aizturētā un nav izrakstīts neviens administratīvā pārkāpuma protokols.

Policijas aplēses liecina, ka gājienā piedalījās ap 1000 cilvēkiem.

Biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā Limbažu nodaļa" bija plānojusi doties tradicionālajā gājienā, kas norisinās no pulksten 11 līdz 13. Gājiena maršruts ir Rīgas Sv.Jāņa baznīca-Kaļķu iela-Brīvības laukums, kur tas noslēgsies ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa.

Bija plānots, ka šajā pasākumā piedalīsies 100 cilvēki. Kā novēroja portāls "Delfi", gājienam pie baznīcas sākotnēji bija pulcējušies aptuveni 400 cilvēku. Kopā ar tiem, kuri apmeklēja piemiņas dievkalpojumu, viņu skaits līdz gājiena sākuma brīdim bija krietni pieaudzis, pulcējot nu jau vismaz 800 cilvēku.

Kad gājiens bija sasniedzis Brīvības pieminekļa pakāji, aiz pasākuma norises vietu norobežojošajām barjerām bija sanākuši arī pretēju viedokļu paudēji. Viņi rokās turēja plakātus, piemēram, ar uzrakstiem "viņi karoja Ādolfa Hitlera pusē" un uzrakstiem angļu valodā, kas vēstīja, ka "Waffen-ss" bija krimināla organizācija.

Tikmēr gājiena dalībnieku skaits bija pieaudzis līdz 1000 cilvēkiem.

Kā novēroja portāls "Delfi", pasākumos sestdien dalību bija ņēmuši arī vairāki politiķi – Nacionālās apvienības pārstāvis Imants Parādnieks, kā arī ideoloģiskie oponenti – Tatjana Ždanoka, Jānis Kuzins, Josefs Korens, Aleksandrs Giļmans, kā arī Vladimirs Buzajevs, kurš ietērpies kā cietumnieks.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("KPV LV") norāda, ka drošības pasākumi tika izpildīti teicamā un profesionālā līmenī. "Izsaku pateicību Iekšlietu ministrijas padotībā esošajiem dienestiem, sadarbības partneriem, dienestu vadībām un ikvienai amatpersonai, kura šodien nodrošināja sabiedrisko drošību un kārtību," paziņojumā medijiem norādīja Ģirģens, piebilstot, ka sestdien ļoti labi varēja redzēt ciešu dienestu sadarbību.

Biedrība "Nacionālo karavīru atbalstam" no pulksten 7 līdz 13 rīko sapulci Brīvības laukumā. Sapulces mērķis ir atgādināt par 1944. gada 16. martā noritējušajām Latviešu leģiona kaujām un skaidrot Latvijas un Latviešu leģiona 2. Pasaules kara vēsturi garāmejošiem interesentiem. Šajā pasākumā piedalīsies aptuveni 20 cilvēku.

Biedrība "Latvijas Antinacistiskā komiteja" sestdienas rītā atcēlusi pieteikto sapulci "Waffen SS" upuru piemiņai no pulksten 9 līdz pulksten 13. Jau ziņots, ka biedrība vēlējās to rīkot Brīvības laukumā, tomēr, līdzīgi kā citus gadus, pašvaldība lēma pasākuma norisi pārvirzīt uz Bastejkalnu.

Valsts drošības dienests (VDD) iepriekš portālam "Delfi" norādīja, ka šogad, tāpat kā iepriekšējos gados, 16. martā Rīgas centrā norisināsies pasākumi, kas pulcēs pretēju viedokļu paudējus, līdz ar to pastāv viedokļu sadursmes riski. VDD prognozēja, ka pasākumos piedalīsies arī radikāli noskaņotas personas.

Drošības dienests vērš uzmanību, ka 16. martā kā ik gadu iespējamas dažādas provokatīvas aktivitātes, kuru mērķis ir piesaistīt Krievijas plašsaziņas līdzekļu uzmanību un diskreditēt Latvijas valsts tēlu.

"Delfi" jau ziņojis, ka 16. marta pasākumi ik gadu pulcē prāvu pieminētāju un šīs atceres dienas pretinieku pulciņu pie Brīvības pieminekļa.

Latvijas valsts savus kritušos karavīrus godina Lāčplēša dienā, 11. novembrī, - varoņu dienā. 16. marts nav oficiāla valsts piemiņas diena. Otrā pasaules kara gados tika nelikumīgi izveidots tā saucamais Latviešu leģions, kura oficiālais nosaukums ir Latviešu SS brīvprātīgo leģions, jeb saīsināti - Latviešu leģions.

Ideja par Latviešu leģiona atceres dienu 1952. gadā radās latviešu veterānu trimdas organizācijai "Daugavas Vanagi" Londonā. Tā nolēma kritušo kara biedru piemiņu turpmāk ik gadu atzīmēt 16. martā. Kopš 20. gadsimta 80. gadu beigām arī Latvijā 16. martā bijušie leģionāri un viņu tuvinieki atceras un piemin Otrā pasaules kara cīņās kritušos, ievainotos, dzīvi palikušos, trimdā izkaisītos, padomju filtrācijas un soda nometnes pārdzīvojušos, kā arī tur bojā gājušos latviešu karavīrus, kuri bija spiesti uzvilkt svešas uniformas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

16. marts
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form