Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 13. jūlijā, Rīgas pilī tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu, sveicot viņu pirmajā darba dienā jaunajā amatā, informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Tikšanās laikā Stukāns iepazīstināja Valsts prezidentu ar savu redzējumu par ģenerālprokurora darbību un prokuratūras darba pilnveidošanu.
Levits izjautāja Stukānu par dažādiem prokuratūras darbības aspektiem un ģenerālprokurora redzējumu par nepieciešamo darbu jomas pilnveidošanai. Tika pārrunāts, kā jaunais ģenerālprokurors plāno strādāt pie personālvadības jautājumiem un šobrīd vakanto prokuroru vietu aizpildīšanas, kā arī prokuroru apmācības nodrošināšanas specifiskajos jautājumos. Tāpat tika spriests par prokuratūras un Valsts policijas turpmāko sadarbību.
Sarunā Levits un Stukāns pārrunāja arī Prokuratūras likuma pilnveidošanas iespējas.
Abas puses apspriedās par jaunizveidoto Eiropas Prokuratūru un Latvijas dalību un pienākumiem tās darbībā, esot vienisprātis, ka Latvijai ir jābūt aktīvai Eiropas Prokuratūras darbā un jāatrod tam nepieciešamie līdzekļi, uzsvēra Valsts prezidenta kancelejā.
Saeima pavasara sesijas pēdējā attālinātajā ārkārtas sēdē ceturtdien, 18. jūnijā, Stukānu apstiprināja ģenerālprokurora amatā.
"Delfi" jau ziņoja, ka Saeimas Juridiskā komisija 16. jūnijā pēc nepilnu stundu ilgušas sarunas vienbalsīgi atbalstīja Rīgas apgabaltiesas tiesneša Jura Stukāna kandidatūras virzīšanu uz Saeimas sēdi, lai lemtu par viņa iecelšanu ģenerālprokurora amatā.
Pēc komisijas balsojuma Stukāns pateicās par izrādīto uzticību un uzsvēra, ka viņa vienīgais mērķis, kādēļ kandidē uz šo amatu, ir nodrošināt likumību Latvijā. "Citu mērķu un apsvērumu man nav," teica Stukāns.
Stukāns iepriekš īsumā mutiski iepazīstināja deputātus ar savu redzējumu par prokuratūras darbību, kas iepriekš iesniegts arī rakstiski.
Pie trim galvenajiem uzdevumiem Stukāns minēja nepieciešamību pilnveidot esošo kārtību, lai nodrošinātu prokurora pilnvērtīgu iesaisti un ciešu sadarbību ar izmeklētāju jau no kriminālprocesa uzsākšanas brīža. "Prokuroriem jāmaina attieksme un jāieņem vadošā loma kriminālprocesa izmeklēšanā," sacīja Stukāns.
Kā otru būtisku darbu tuvākajā laikā Stukāns minēja aktīvu un kvalitatīvu iesaistīšanos gada nogalē veidojamajā Eiropas prokuratūrā, kuras uzdevums būs izmeklēt Eiropas Savienības fondu līdzekļu izkrāpšanas gadījumus. Kā trešo prioritāti Stukāns minēja darbu pie "e-lietas" platformas ieviešanas, tās gudras un lietderīgas izmantošanas, lai uzlabotu dokumentu apriti un darba procesu.
Papildus trim būtiskām lietām Stukāns pieminēja arī prokuratūras sadarbības uzlabošanu ar izmeklēšanas iestādēm, kas nepieciešama, lai nodrošinātu lietu izmeklēšanu un iztiesāšanu saprātīgos termiņos.
Atbildot uz Iesalnieka jautājumu, kādus lielākos trūkumus Stukāns saredz prokuratūras darbā un kas būtu jāmaina, Stukāns sacīja, ka patlaban netiek pilnvērtīgi izmantots prokuroru potenciāls. Problēma esot arī speciālas mācību iestādes trūkums, tāpēc jāmācās visiem vienam no otra. Ja Stukāns kļūs par ģenerālprokuroru, tad mainīšot pilnībā uzraudzības modeli tā, lai uzreiz pēc informācijas par lietas ierosināšanu saņemšanas prokurors iepazīstas ar lietu un kopā ar izmeklētāju vienojas par nepieciešamo pierādījumu daudzumu, kas dotu izmeklētājam skaidrāku darbības virzienu un veicinātu lietas ātrāku izmeklēšanu.
Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu ģenerālprokurora amatam izvirzījusi Tieslietu padome. Pašreizējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera pilnvaru termiņš beidzas 11. jūlijā.
