Otrdien darba vizītē Latvijā ieradās jaunais Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Vienas dienas vizītes laikā Nausēda Rīgas pilī tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, pārrunājot Latvijas un Lietuvas aktuālos jautājumus divpusējās attiecībās, reģionālajā sadarbībā, kā arī ES un NATO.
Nausēda un Levits arī nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Tāpat Lietuvas prezidents tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV).
Kā portāls "Delfi" uzzināja Valsts prezidenta kancelejā, Levits preses konferencē akcentējis, Nausēdas vizītes simbolismu, sakot: "Lietuva latviešiem ir mūsu brāļu un māsu zeme. Mūs saista tuvās valodas, tradīcijas, kultūra un kopīgs liktenis Baltijas jūras krastos. Mēs izjūtam īpašu atbildību kopt un sargāt baltu mantojumu, jo esam palikušas divas vienīgās dzīvās baltu tautas."
Levits apliecināja, ka Latviju un Lietuvu vieno kopīgs redzējums būtiskos reģionālos un starptautiskos jautājumos.
Tāpat, pēc viņa sacītā, abas valstis saista kopīgs mērķis – veicināt Baltijas reģiona drošību, labklājību un izaugsmi: "Baltijas valstu sadarbība ir cieša, simboliska un neatsverama. Šogad aprit 30 gadi kopš mēs roku rokā stāvējām Baltijas ceļā, lai atgūtu savu valstu brīvību. Šogad Latvija kā Baltijas valstu sadarbības vadītāja strādā pie Baltijas reģiona drošības stiprināšanās, kā arī reģionālās savienojamības attīstības," sacīja prezidents.
Runājot par reģionālo drošību, Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija turpinās attīstīt aizsardzības sadarbību ar Lietuvu tādās jomās kā daudznacionālā divīzijas štāba "Ziemeļi" attīstīšana, bruņoto spēku savietojamības stiprināšana un kopīgi gaisa un jūras novērošanas pasākumi.
Pārrunājot sadarbību citās jomās, tika atzīmēts, ka "Rail Baltica" projektam ir jāvirzās uz priekšu, tāpat aktīvs darbs norit pie Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīklu un reģionālās gāzes infrastruktūras un tirgus izveides.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) Saeimā sveicot Lietuvas prezidentu Nausēdu sacīja, ka Latvija un Lietuva ir tuvi partneri un stratēģiskie sabiedrotie ar dinamisku politisko dialogu un ekonomisko sadarbību, kā arī aktīviem kultūras kontaktiem.
Esam NATO dalībvalstis, kuras atrodas pie alianses austrumu robežas un sastopas ar aizvien pieaugošiem drošības izaicinājumiem, par Mūrnieces teikto informēja Saeimas Preses dienestā.
Mūrniece un Nausēda bijuši vienisprātis, ka Baltijas valstīm ir jāturpina veiksmīgais darbs pie reģiona drošības stiprināšanas. Svarīgi attīstīt arī tādus būtiskus infrastruktūras projektus kā "Rail Baltica", kas savieno un satuvina mūsu reģionu, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Tāpat vērā ņemams progress kopīgi sasniegts jautājumos, kas skar enerģētikas sektoru.
Kā nelielām un līdzīgi domājošām valstīm mums ir vieglāk iestāties par savām interesēm, ja darām to kopā. Tādēļ esam ieinteresēti turpināt konstruktīvo un pragmatisko dialogu gan Baltijas Asamblejā, gan cieši sadarbojoties ar Ziemeļvalstīm un Poliju, sacīja Mūrniece.
Tikšanās dalībnieki pauda gandarījumu par veiksmīgo sadarbību ekonomikā – abas valstis pašlaik piedzīvo spēcīgu ekonomisko izaugsmi, un Lietuva ir mūsu lielākais tirdzniecības partneris. Vienlaikus ir labi priekšnoteikumi, lai kaimiņvalstis paplašinātu biznesa saites, tostarp jauno tehnoloģiju, inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomās. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja pauda gandarījumu par to, ka abas valstis strādā pie līgumtiesiskās bāzes attīstības, lai stiprinātu sadarbības juridisko pamatu.
Tikšanās laikā apspriesta arī Krievijas atgriešanās Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā bez papildu nosacījumiem. Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka tas ir negatīvi vērtējams precedents, kas apdraud šīs institūcijas starptautisko statusu, kā arī Eiropas vērtību un tiesiskuma sarga reputāciju. Latvija turpinās ciešu sadarbību un konsultācijas ar līdzīgi domājošām valstīm, lai aizsargātu starptautiskās tiesības un pamatvērtības.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka jau pēc mēneša kopā svinēsim Baltijas ceļa 30.gadadienu, pieminot vienu no pasaules vēsturē redzamākajām nevardarbīgas pretošanās akcijām, kas palīdzēja Baltijas tautām atjaunot savas valstis. Lietuvas prezidents atminējās, ka šajā akcijā piedalījās kopā ar vecākiem, esot Latvijas pusē, un ir gatavs šogad atkal sadoties rokās, lai demonstrētu, ka esam un allaž esam bijuši draudzīgas nācijas, kas kopā var daudz sasniegt.
Jau vēstīts, ka 12. jūlijā Lietuvas parlamentā svinīgo amata zvērestu deva un oficiāli amatā stājāsjaunais Lietuvas prezidents Nausēda.
Ekonomists Nausēda, kurš priekšvēlēšanu kampaņas laikā solīja veidot labklājības valsti un cīnīties pret sociālo atstumtību, vēlēšanu otrajā kārtā maijā saņēma 66% vēlētāju balsis.
55 gadus vecais Nausēda valsts galvas amatā nomaina Daļu Grībauskaiti, kura prezidenta krēslu ieņēma divus pilnvaru termiņus kopš 2009. gada.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
