Foto: LVC laboratorijā pārbauda asfalta maisījumus, kas tiek izmantoti bedru 'lāpīšanai'
Foto: Publicitātes attēli

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ceļu laboratorijā tiek pārbaudīts aukstā asfalta maisījums, kas tiek izmantots, lai labotu satiksmei bīstamās bedres. Gadījumā, ja pārbaude apliecina, ka asfalta maisījums ir kvalitātei neatbilstošs, par darbiem, kas veikti ar šo materiālu, netiek veikta samaksa.

LVC portālam "Delfi" skaidro, ka aukstā asfalta maisījumam jābūt izturīgam svārstīgās temperatūras un mitruma apstākļos, tāpēc tam veic tilpuma, blīvuma un bitumena satura pārbaudes. Laboratorijā katru paraugu pārbauda ar septiņiem testiem.

Jau ziņots, ka mainīgu laika apstākļu ietekmē uz ceļiem ar novecojušu asfalta segumu var pastiprināti veidoties bedres. Tas attiecas uz posmiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā.

Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un, tam izplešoties, plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas.

LVC atgādina, ka atkusnī uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem tās, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Satiksmei bīstamo bedru remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt drošu satiksmi līdz brīdim, kad laika apstākļi ļaus bedres salabot pamatīgi, ar ierastajām tehnoloģijām. LVC atgādina, ka avārijas bedru remonts ir pagaidu remonts.

LVC dati liecina, ka 2019. gadā uz valsts autoceļiem jau ir saremontētas bedres 2 371 kvadrātmetru platībā, kas izmaksāja 126 000 eiro.

Jau vēstīts, ka pēc 2018. gadā veiktajiem remontdarbiem valsts autoceļu tīklā 64,1% galveno autoceļu ir labā un teicamā tehniskajā stāvoklī. Visi valsts galvenie autoceļi ir ar asfaltbetona segumu. 10,3% valsts galveno autoceļu ir apmierinošā stāvoklī un vēl 25,6 % – sliktā tehniskā stāvoklī.

No valsts reģionālajiem autoceļiem 34,6% autoceļu ar asfalta segumu ir teicamā un labā stāvoklī, 22,6% tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,8% – slikts un ļoti slikts. Uz grants seguma reģionālajiem autoceļiem 6,6% ir labā stāvoklī, 47,8% – apmierinošā un 45,6% – sliktā stāvoklī.

No valsts vietējiem autoceļiem 31,6% autoceļu ar asfalta segumu ir teicamā un labā stāvoklī, 26,% tehniskais stāvoklis ir apmierinošs, bet 42,1% – slikts un ļoti slikts. Uz grants seguma vietējiem autoceļiem 6,% ir labā stāvoklī, 47,4% – apmierinošā un 46,5% – sliktā stāvoklī.

Comment Form