Cilvēku mirstīgās atliekas atrastas pie lauksaimniecības vajadzībām izmantota ceļa aptuveni 150 metrus no "Tālivaldu" mājām, "Delfi" atklāja biedrības "Leģenda" vadītājs Tālis Ešmits.
Cilvēku kauli uzieti ceļa pārbūves darbu laikā, ar ekskavatoriem rokot grāvi. Par atklājumu informēta "Leģenda", kuras biedri svētdien ieradušies remontdarbu vietā un ekshumējuši 145 skeletus.
Ne pirmais atradums šajā vietā
Šī nav pirmā reize, kad pie konkrētā ceļa atrasti karavīru apbedījumi, norāda Ešmits. Jau 2003. gadā šī paša ceļa otrā pusē uzietas aptuveni 140 cilvēku mirstīgās atliekas. Pateicoties kādam padomju armijas apbalvojumam, toreiz tika konstatēts, ka apbedītie ir karavīri. Konkrētais apbalvotais karavīrs arhīvu dokumentos bijis uzskaitīts kā bezvēsts pazudušais.
Ešmits skaidro, ka Otrā pasaules karā kritušo padomju karavīru identificēšana iespējama faktiski tikai tad, ja līdz ar mirstīgajām atliekām tiek atrasti apbalvojumi. Arī svētdien atrastas piecas medaļas, tostarp ordenis "Par drosmi", "Slavas ordenis" un "Sarkanās zvaigznes ordenis", kas palīdzēs identificēt kritušos.
Ešmits skaidro, ka šī kopā ar 2003. gadā atklāto ir uzskatāma par vienu apbedījuma vietu, kur jau tagad kopumā atrasti ap 300 kritušajiem, taču to skaits būs vēl lielāks, jo apbedījumi turpinās arī zem ceļa braucamās daļas.
1945. gada Kurzemes kaujas
1945. gada martā šai apkārtnē notika intensīvas kaujas, un fronte te nostāvēja līdz pat kara beigām 1945. gada maijā, par apbedījumu izcelsmi skaidro Ešmits. Te notika Sarkanās armijas cīņas pret Kurzemes cietoksni jeb Kurzemes kaujas.
Sarkanarmiešu pretinieki te bija vācu vienības, bet ne latviešu leģionāru daļas, precizē Ešmits. "Šajā vietā bija tikai vācu daļas," viņš uzsver.
Pampāļu lipīgie māli
145 karavīru ekshumāciju veica 33 "Leģendas" biedri, strādājot visu svētdienu un vārot pusdienu makaronus turpat uz vietas. Darbi tika veikti brīvdienā, jo visi karavīru meklēšanas aktīvisti ikdienā strādā algotu darbu, atzīmē "Delfi" sarunu biedrs.
Šādi karavīru apbedījumi nelīdzinās parastai kapsētai ar atsevišķām kopiņām, bet gan ir bedres ar tajās saliktiem daudz kritušajiem, viņš ieskicē.
Tālākās darbības ar kritušo identificēšanu un pārapbedīšanu notiks tad, kad tiks pilnībā pabeigta ekshumācija, kas nav no tiem vieglākajiem darbiem.
"Jūs nezināt, ko nozīmē Pampāļu sarkanie māli! Tie jau pa gabalu pielīp pie kājām, tie ir neaprakstāmi riebīgi," augsnes īpatnības raksturo Ešmits.
Darbi tiks turpināti tuvākajā laikā, skaidro biedrības vadītājs. Ceļu pavasarī lauksaimnieki ļoti intensīvi izmanto, tāpēc uzreiz ķerties pie brauktuves norakšanas, kamēr nav atrisināta tehnikas plūsmas novirzīšana, nevar, viņš atzīmē.
Apbedīt varētu pēc gada
Viss process ar karavīru ekshumāciju, zinātniski vēsturisko ekspertīzi un formalitāšu kārtošanu, sadarbību ar Krieviju kritušo identificēšanas jautājumā aizņems vismaz vairākus mēnešus, tāpēc kritušo pārapbedīšana, visticamāk, varētu notikt pēc gada, kad pēc ziemas atkal būs atkususi zeme, paredz Ešmits.
Visticamāk, karavīri tiks apglabāti jau esošajos padomju karavīru Brāļu kapos Pampāļos. Karavīru mirstīgās atliekas līdz tam tiks glabātas noliktavā jeb "kaulu depo" Ropažos, atklāj Ešmits.
Visus jautājumus, sākot ar ekshumāciju, beidzot ar pārapbedīšanu un tās finansējuma meklēšanu, kārtos biedrība "Leģenda". Valsts budžetā šādas izdevumu sadaļas nav, viņš piebilst.
Vai 145 kritušo atrašana Latvijā vienā apbedījuma vietā ir daudz? "Nē, tas nav liels skaitlis, normāls," domā Ešmits. Karadarbība Latvijas teritorijā bija ļoti intensīva, viņš atgādina un norāda uz kluba diskusijās izvirzītu hipotēzi, ka katru kara dienu pie mums gāja bojā ap tūkstotis jaunu un veselu vīriešu.
Šovasar "Leģenda" plāno meklēt arī kritušo leģionāru apbedījumu Blīdenes apkaimē.