Pirmā šāda balva tika pasniegta sestdien ceremonijā, kas norisinājās Rīgas pilī Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas 30. gadadienas svinību laikā.
Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) pasākuma laikā uzsvēra, ka ar Valstiskuma balvu tiks īpaši godinātas personības, kuru mēraukla ir darbs valsts labā, kuras apzinās, ka valsts stiprināšana ir process, kas nekad nebeidzas.
Spriežot par ieguvumiem no Valstiskuma balvas iedibināšanas ilgtermiņā, Saeimas priekšsēdētāja to salīdzināja ar Latvijas Kultūras kanonu. "Tas ceļ dienasgaismā jau aizmirstas vērtības un iedvesmo nākotnes darbiem. Ir ētiskais un estētiskais ceļa rādītājs. Šis kanons ir sava veida kompass apmaldīšanās brīdī," pauda Mūrniece, uzsverot, ka "Valstiskuma balvu un tās tālāko attīstību es redzu kā šādu kompasu, kā šādu bagātību krātuvi, kas palīdz mums reizē novērtēt, un reizē iedvesmot tādai rīcībai un tādu vērtību radīšanai, kas palīdz stiprināt mūsu Latvijas valsti".
Valsts prezidenta kancelejas pārstāve Justīne Deičmane iepriekš informēja, ka Valstiskuma balvas mērķis ir veicināt sabiedrībā cieņu un izpratni par Latvijas valstiskumu, tā stiprināšanas sabiedrisko un politisko nozīmību katra iedzīvotāja dzīvē. Ar Valstiskuma balvu tiek izteikta atzinība personai, kura devusi un dod izcilu ieguldījumu Latvijas valstiskuma stiprināšanā.
Par nopelniem uzskatāms gan atsevišķs izcils darbs, gan ilgstoša panākumiem bagāta darbība, gan īpaši nopelni Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā vai valsts tālākas nostiprināšanās laikā. Valstiskuma balvu var piešķirt gan par mūža nopelniem, gan atsevišķu rīcību vai projektu. Balvu piešķir vienam pretendentam reizi gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
