Ceturtdien Rīgā, 11. novembra krastmalā iepretim Lielā Kristapa statujai notika Lielā ūdens iesvētīšanas kārta Daugavā. Pasākumu tiešraidē varēja vērot portālā "Delfi".

Ceturtdien gan pareizticīgie, gan arī citu konfesiju ticīgie ir pulcējušies Daugavmalā, kur pēc Lielās ūdens iesvētīšanas kārtas visi, kuri to vēlās, var gremdēties iesvētītajos Daugavas ūdeņos. Krastmalā pie Lielā Kristapa statujas ir izvietotas pārģērbšanās vietas, kā arī cilvēkiem tiek piedāvāta karsta tēja, novēroja portāls "Delfi".

No seniem laikiem 19. janvārī pēc jaunā stila, dienā, kad Pareizticīgā Baznīca svin vienus no gada lielākajiem svētkiem – Kunga Kristīšanas svētkus, kurus dēvē arī par Dieva Parādīšanās svētkiem – Dieva Trīs Personu (Svētās Trijādības) atklāšanos cilvēka veidolā, tiek kalpota Lielā ūdens iesvētīšanas kārta.

Šīs tradīcijas aizsākumi meklējami pašos kristietības aizsākumos, kad to ar iegremdēšanos Jordānas ūdeņos savas kristīšanas laikā aizsāka pats Jēzus Kristus.

Lielā ūdens iesvētīšanas kārta tiek kalpota gan pareizticīgo dievnamos, gan zem atklātām debesīm upēs, ezeros, dīķos un akās. Šādā veidā iesvētīts ūdens iegūst īpašas spējas un tiek saukts par "lielo agiasmu", t.i. svētumu. Ticīgie bijīgi glabā šo svēto ūdeni visa gada garumā, ar to iesvētot savas mājvietas un ar lūgšanu baudot īpašos gadījumos, jo tas labvēlīgi iedarbojas uz cilvēka dvēseli un miesu.

Sekojot gadsimtiem senai tradīcijai, agrākajos laikos ciemos un citās apdzīvotās vietās Kunga Kristīšanas dienā visi iedzīvotāji pēc dievkalpojuma krusta gājienā devās uz tuvāko ūdenstilpni, cirta tajā āliņģi krusta veidā, kur arī iesvētīja ūdeni. Šī tradīcija līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta arī Latvijā. Ir saglabājušās vēsturiskas liecības un fotoattēli, kur pareizticīgo tūkstoši tā laika Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Virsgana arhibīskapa Jāņa (Pommera) vadībā no Kristus Piedzimšanas katedrāles Esplanādē devās Krusta gājienā uz aizsalušo Daugavu, kur notika Lielā ūdens iesvētīšana.

Ateistiskās varas gados ūdens iesvētīšanu zem atklātām debesīm nebija iespējams veikt. Ūdeni iesvētīja tikai pareizticīgo baznīcās, bet krusta gājienu tradīcija tika pārtraukta. Mūsdienās atdzimst arī šī tradīcija – pēdējo gadu laikā šādi Krusta gājieni uz tuvāko ūdenstilpni un ūdens iesvētīšana tajā ar sekojošu gremdēšanos iesvētītajā ūdenī 19. janvārī notiek Madonā, Jēkabpilī, Ludzā, Līvānos un citviet Latvijā. Jau sesto gadu ar Rīgas Domes atbalstu Latvijas Pareizticīgā Baznīca turpina ūdens iesvētīšanas tradīciju arī Rīgā, Daugavas ūdeņos.

Ūdens iesvētīšana un ticīgo gremdēšanās tajā 19. janvārī noris arī citviet Latvijā. Piemēram, Jelgavā, kur pareizticīgo pops iesvētīja Lielupes ūdeņus, lai tajos varētu gremdēties ticīgie. Rituālu Jelgavā iemūžinājis aculiecinieks Boriss Zaezerskis.

Savukārt Jēkabpilī Kunga kristīšanas svētkos pareizticīgo mācītājs iesvētīja Jēkabpils Radžu ūdenskrātuvi. Ceremoniju rīkoja Jēkabpils Sv. Gara pareizticīgo baznīca. Šī pareizticīgo tradīcija Jēkabpilī ir atjaunota pirms vairākiem gadiem un tagad ik gadu 19.janvārī ikviens var iegremdēties āliņģī, kas izcirsts krusta veidā, informēja Laura Afanasjeva.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!