Foto: DELFI

NATO Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības spēki jebkurā alianses dalībvalstī, tostarp Latvijā, nepieciešamības gadījumā varētu izvietoties 48 stundu laikā vai pat ātrāk, pēc pirmo 200 Latvijā uz militārajām mācībām "Sudraba bulta" ieradušos karavīru izkāpšanas no Lielbritānijas gaisa spēku lidmašīnas RĪgas lidostā žurnālistiem atzina NATO militārpersona Saimons Bedmens.

Saistībā ar militārajām mācībām Ādažos Rīgas lidostā piezemējas militārā lidmašīna ar aptuveni 200 Lielbritānijas karavīriem – vēl aptuveni 200 Lielbritānijas militārpersonu Latvijā ieradīsies svētdienas vakarā ar citu lidmašīnu, bet aptuveni 100 karavīri izmantos jūras satiksmi.
Kopumā mācībās piedalīsies 500 Lielbritānijas militārpersonas.

Lielbritānijas karavīri kopā ar Nīderlandes, Albānijas, Spānijas un citu alianses dalībvalstu militārajām vienībām līdz 31. oktobrim piedalīsies militārajās apmācībās "Sudraba bulta", kas norisināsies Ādažos.

NATO 5. panta iedarbināšanas gadījumā alianses Sevišķi ātrās reaģēšanas vienībai notikuma vietā jāierodas 48 stundu laikā. NATO spēku integrācijas vienības Operatīvās pārvaldes priekšnieks, pulkvežleitnants Saimons Bedmens pēc karavīru ierašanās žurnālistiem sacīja, ka Sevišķi ātrās reaģēšanas vienība nepieciešamības gadījumā Latvijā spētu izvietoties 48 stundu laikā, neizslēdzot, ka to būtu iespējams izdarīt arī ātrāk, ja būtu akūta vajadzība.

"Ja ir saņemts brīdinājums par situācijas eskalāciju, tad ātrās reaģēšanas vienība var ierasties NATO dalībvalstī arī ātrāk," pārliecināti sacīja militārpersona. Bedmens skaidroja, ka patlaban Sevišķi ātrās reaģēšanas spēkus vada Spānija, kuras vienībai vajadzētu nepieciešamības gadījumā divu diennakšu laikā izvietoties jebkurā alianses dalībvalstī, taču, sākot no nākamā gada janvāra, šos pienākumus pārņem Lielbritānija.

Latvijā Lielbritānijas karavīri kopā ar citu valstu bruņoto spēku vienībām un Latvijas armijas karavīriem veiks šaušanas un manevrēšanas vingrinājumus, bet kā plašāku mācību mērķi Bedmens definēja kā sadarbības uzlabošanu. Viņš norādīja, ka militāro mācību "Sudraba bulta" mērķis ir uzlabot dažādu valstu bruņoto spēku savstarpējo sadarbību, lai krīzes gadījumos NATO dalībvalstu karavīri var veiksmīgi sadarboties ar vietējiem bruņotajiem spēkiem.

Gan Bedmens, gan Lielbritānijas vēstnieka vietniece Sāra Hārpere apstiprināja, ka Latvijas un Lielbritānijas sadarbība aizsardzības jomā turpināsies. Bedmens norādīja, ka jau 2017. gadā vairākās mācībās tiks pārbaudīta Sevišķi ātrās reaģēšanas vienības gatavība. Vaicāts, vai kādās no mācībām varētu reāli tikt izmēģināta kādas konkrētas dalībvalsts sasniegšana šajās 48 stundās, NATO militārpersona to neizslēdza.

Arī Hārpere uzsvēra, ka mācību "Sudraba bulta" mērķis ir ne tikai uzlabot abu valstu praktisko sadarbību, bet arī lai parādītu, ka Lielbritānija atbalsta Latvijas un visas Eiropas drošību un piedalās tās aizsardzībā. Diplomāte uzsvēra, ka šīs konkrētās mācības ir tikai daļa no plašāka atbalsta kopuma, ko Lielbritānija sniedz reģionam kā NATO dalībvalsts.

Vaicāta, vai ar savu dalību mācībās Lielbritānija arī demonstrē, ka aizsardzības un drošības jomā nekas nemainīsies arī pēc "Brexit" , Hārpere apstiprināja, ka Lielbritānija izstājas no Eiropas Savienības, taču neplāno pamest Eiropu. "Militārās mācības un sadarbība šajā jomā turpināsies arī pēc "Brexit". Lielbritānijai sadarbība ar Eiropas valstīm caur NATO ir ļoti nozīmīga," atzina vēstnieka vietniece, papildinot, ka jau tuvākajā nākotnē ir gaidāmas arī citas militārās mācības.

Hārpere uzsvēra, ka Lielbritānijai ir nozīmīgi, ka Latvijas armija ir labi ekipēta un apmācīta, jo tā ir daļa no "lielākas ainas" reģiona drošībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!