Laikā, kad uz Latvijas autoceļiem fotoradarus apsaimniekoja uzņēmums "V-Traffic" (iepriekš – "Vitronic Baltica un partneri"), ātri braukušajiem izsūtīts 353 531 administratīvā pārkāpuma protokols. Pārgalvīgos braucējus fiksējuši gan pārvietojamie, gan stacionārie privātā komersanta fotoradari, skaidro policijā.
Šie protokoli izsūtīti par kopējo naudas summu 5 421 800 lati, kas saskaņā ar likumu autovadītājiem vai spēkratu īpašniekiem bija jānomaksā 30 dienu laikā no saņemšanas. Sodi samaksāti 3 811 170 latu apmērā, bet pārējo naudu no autovadītājiem vēl nav izdevies iekasēt, vēsta policijā. Parāds, ko vēl gaida ienākam, ir 1 610 630 lati.
Policijā skaidro, ka daļa no šīs summas nav samaksāta, jo braucēji sodus apstrīdējuši tiesā, iespējamas arī situācijas, ka vēstules par sodiem izsūtītas uz nepareizu adresi. Policija gan nešaubās, ka sodus izdosies iekasēt – ja cilvēki paši tos nesamaksās, tad parādus piedzīs likuma noteiktajā kārtībā.
Cik tieši personas ir parādā par radaru fiksētajiem sodiem policija neprecizēja, norādot, ka sodu apmēri un sodu skaiti vienam autobraucējam atšķiras. Likumsargi arī norāda – tas, ka fotoradaru uz ceļiem vairs nav, nenozīmē, ka sodus par radaru fiksētajiem pārkāpumiem var nemaksāt.
Iepriekš iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP) atzina, ka valsts 2012.gadā cerēja iekasēt no sodiem par pārāk ātru braukšanu septiņus miljonus latu, taču ieguva mazāku summu.
Ar valsti privātā partnerības projektā uz ceļiem fotoradari darbību sāka 2011.gada 21.novembrī. Taču uzņēmums nespēja pildīt līgumā noteiktās saistības, un valsts nolēma līgumu lauzt un arī neatpirkt komersanta fotoradarus, tostarp arī tādēļ, ka daļai no tiem bija beidzies ekspluatācijas termiņš.
Šobrīd uz ceļiem ātrumu kontrolē policijas ekipāžas. Tiek runāts, ka fotoradari uz ceļiem atkal būs, taču šoreiz – bez privātā partnera. Tiesa, nav zināms, kad tos atkal varētu uzstādīt.
