Biedrību aktīvisti pie Saeimas atdarināja pirmatnējus cilvēkus, kuri katram garāmejošajam deputātam veltīja saukļus "Savējais, ja?", "Gribu medīt!", "Gribu šaut!", "Gaļu gribu!" un citus. Tāpat uz plakātiem apzināti nepareizā valodā uzrakstīts "Loks ir mans nākotn", "Saeima neļaut izmirt mežonim" u.c. Deputāti gan pārsvarā gāja dzīvnieku tiesību aizstāvjiem garām, neteikdami ne vārda un smaidīdami.
Biedrība "Dzīvnieku brīvība" norāda, ka Latvijas Loku mednieku asociācijas izplatītie dati, ka loka medībās sakropļoto dzīvnieku īpatsvars sakrīt ar šaujamieroču radīto dzīvnieku sakropļojumu, balstās atsevišķā Dānijas pētījumā, kurš apkopo pašu loka mednieku liecības un nav neatkarīgi apstiprināts. Patiesie rādītāji ir krietni bēdīgāki — pat visprofesionālākie loku mednieki vislabvēlīgākajos apstākļos sakropļo vismaz 3–4 reizes vairāk dzīvnieku nekā caurmērā medībās ar šaujamieročiem. Arī nāves iestāšanās laiks un dzīvnieka mocīšanās ir būtiski ilgāka, ko savā starpā mednieki nemaz neslēpj.
Dzīvnieku aizsardzības likuma (DzAL) preambulā teikts, ka "nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nogalināt dzīvnieku, nodarīt tam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt." Likumā arī noteikts, ka dzīvnieka nogalināšanai ir izraugāms veids, kas dzīvniekam nodara vismazāk ciešanu.
Medību ar loku ieviešana Latvijā ne tikai neuzlabotu populāciju kontroli un dabas resursu apsaimniekošanu, bet arī veicinātu sabiedrībā priekšstatu, ka ir pieņemami izmantot dzīvniekus par izklaides objektiem, tos nogalinot hobija un sportiska azarta vārdā, uzsver biedrība.
Jau ziņots, ka, gatavojot galīgajam lasījumam Medību likuma grozījumus, par likuma sagatavošanu atbildīgā Saeimas Tautsaimniecības komisija nolēma, ka Latvijā tomēr daļēji atļaus medības ar lokiem un bultām, tomēr šāda medību veida cienītāji savu kaislību varēs piekopt, tikai medījot nebrīvē audzētus savvaļas dzīvniekus un nelimitēti medījamo sugu dzīvniekus, piemēram, bebrus, zaķus un vārnas.
