Pāvesta Franciska vizīte mūsu tautai nesīs lielu Dieva svētību, uzskata Latvijas Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs.
Stankevičs aicina apzināties, ka Latvija iekļuvusi izredzēto skaitā, jo pāvestu vizītē ir ielūgušas ļoti daudzas valstis. Izvēloties Baltijas valstis, tajā skaitā arī Latviju, pāvests Francisks ļauj noprast, cik tās viņam ir svarīgas.
"Pirms 25 gadiem Latviju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II. Viņa vizīte Latvijā nostiprināja mūsu vērtības apziņu un deva iedrošinājumu pakāpeniski risināt grūtās, nedrošās un riskantās situācijas, kas tobrīd stāvēja mūsu priekšā. 25 gadus pēc Jāņa Pāvila II vizītes pāvests Francisks ir apsolījis ierasties pie mums, lai no jauna mūs iedrošinātu un stiprinātu šajā sarežģīto pārmaiņu ceļā. Viņam rūp pirmām kārtām mazie un pasaules vareno mazvērtētie, bet Dievs tieši caur viņiem pasaules vēsturē bieži vien ir darījis lielas lietas. Esmu pārliecināts, ka Latvijai ir uzticēta īpaša misija Dieva plānā. Lai pāvesta Franciska vizīte palīdz mums šai svarīgajā Latvijas simtgades svinību jubilejā to labāk ieraudzīt, novērtēt un piepildīt!" novēlēja Stankevičs.
Liepājas bīskaps Viktors Stulpins uzskata, ka ikviena pāvesta vizīte pievērš uzmanību valstij, kurā viņš viesojas, un mums kā mazai valstij tas ir svarīgi. "Vēl viens svarīgs aspekts ir pāvesta Franciska drosmīgās uzrunas par daudzām sabiedrībai svarīgām jomām. Ceru, ka arī mūsu zemē teiktie vārdi liks kādam aizdomāties par viņa darbošanos un pamudinās kaut ko mainīt, lai vairāk kalpotu visas sabiedrības labumam."
Kā norāda Latvijas Romas katoļu baznīcas informācijas centrā, piektdien, pulksten 13 pēc Latvijas laika Svētā Krēsla Preses dienests paziņoja, ka Francisks no 22. līdz 25. septembrim dosies apustuliskajā vizītē uz Baltijas valstīm. Tās laikā viņš apmeklēs Viļņu, Kauņu, Rīgu, Aglonu un Tallinu. Latvijā pāvests ieradīsies 24. septembrī.
13. martā apritēs pieci gadi, kopš Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu un pieņēma Franciska vārdu.
No pirmās savas kalpošanas dienas viņš aicina pasauli pievērsties nabagiem un visvājākajiem, nebaidās runāt atklātu valodu par netaisnībām sabiedrībā, kā arī pats savā valstī izstrādā caurspīdīgu finanšu sistēmu, nebaidoties zaudēt līdzekļus. Viņš runā par vides jautājumiem un aicina būt vērīgiem pret zemes neatjaunojamo resursu izmantošanu. Viņam rūp ģimeņu cieņa un labklājība, kā arī ticīgo cilvēku iekšējā atjaunotne, norāda informācijas centrā.
Francisks ir morāla autoritāte ne tikai kristiešiem. Britu raidsabiedrība BBC un žurnāls "Times" pāvestu Francisku ir atzinis par vienu no vispopulārākajiem un ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē. Par to liecina arī fakts, ka viņa Twitter kontam ir visvairāk sekotāju. Svētā tēva centrālā vēsts visu viņa pontifikāta laiku ir – cieņa pret ikvienu cilvēku ir pamats, uz kura var celt mierpilnu un pārtikušu sabiedrību, atzīmē Latvijas katoļu baznīcas Informācijas centrā.
Kā ziņots, atsaucoties Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Latvijas Romas katoļu baznīcas ielūgumam, 24. septembrī pastorālajā vizītē Latvijā ieradīsies pāvests Francisks.
Romas katoļu baznīcas galva Baltijas valstis apmeklējis tikai vienreiz – 1993. gada septembrī, kad vizītē ieradās pāvests Jānis Pāvils II.
Francisks ir 266. Romas katoļu baznīcas pāvests. Viņš amatā nomainīja Benediktu XVI, kurš paziņoja par atkāpšanos no amata.
Horhe Mario Bergoljo, kurš pēc ievēlēšanas par pāvestu pieņēma Franciska vārdu, ir itāļu izcelsmes, dzimis 1936. gada 17. decembrī. Viņš ir arī Vatikāna vadītājs. Franciskam ir vienlaikus Argentīnas un Vatikāna pilsonība.
Viņš studējis Argentīnā un Vācijā. 1969. gada decembrī ticis ordinēts par priesteri, 2001. gada februārī kļuvis par kardinālu un no 1998. līdz 2013. gadam bija Buenosairesas arhibīskaps.
2013. gada 13. martā Bergoljo tika ievēlēts par pāvestu.
Viņš ir pirmais jezuīts, pirmā persona no dienvidu puslodes un no Amerikas, kurš ticis ievēlēts par pāvestu. Tāpat viņš ir pirmais Romas katoļu baznīcas vadītājs no ārpus Eiropas pēdējo 1200 gadu laikā. Francisks ir pirmais pāvests pēc Jāņa Pāvila I, kas pieņēmis vēl neizmantotu pāvesta vārdu.
