'Freedom House': Latvijā trešais augstākais demokrātijas līmenis starp bijušajām komunistiskajām valstīm
Foto: F64

Latvija ierindojas trešajā vietā pēc demokrātijas līmeņa starp bijušajām komunistiskajām valstīm, liecina ASV nevalstiskās organizācijas "Freedom House" ikgadējais ziņojums par demokrātisko attīstību Eirāzijā.

Starp ziņojumā apskatītajām 29 valstīm Latvija ierindojas trešajā vietā pēc vispārējā demokrātijas līmeņa aiz Slovēnijas un Igaunijas. Salīdzinājumā ar pagājušā gada novērtējumu demokrātijas pakāpe Latvijā kopumā nav ne pasliktinājusies, ne arī pieaugusi.

Eirāzija turpina attālināties no demokrātiskās pasaules, un četri no pieciem cilvēkiem 29 bijušajās komunistiskajās valstīs dzīvo autoritārā režīmā, teikts "Freedom House" ikgadējā ziņojumā.

Kad organizācija pirms 20 gadiem publicēja pirmo ziņojumu "Pārejas nācijas", autoritārs režīms pastāvēja tikai trīs valstīs - Baltkrievijā, Turkmenistānā un Uzbekistānā. Taču šā gada ziņojumā par autoritāriem režīmiem atzītas desmit valstis, sešas par pārejas režīmiem, bet 13 par demokrātiskām valstīm.

Lielākais dzinējspēks demokrātijas līmeņa kritumam reģionā aizvadītos 15 gadus bijusi Krievija, teikts "Freedom House" ziņojumā.

Krievija aizvadītajā gadā piedzīvojusi lielāko reitinga kritumu desmitgadē, Kremlim izvēršot agresiju pret Ukrainu, kā arī represijas pret citādi domājošajiem savā valstī, vēršoties pret neatkarīgajiem medijiem, interneta resursiem, opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Savukārt Ukrainas novērtējums pēc Viktora Janukoviča korumpētās prezidentūras sabrukuma un noorganizētām divām godīgām vēlēšanām paaugstināts četrās pozīcijās.

Starp ziņojumā apskatītajām 29 valstīm Latvijai piešķirts otrs augstākais mediju neatkarības līmenis. Pirmajā vietā ierindojas Igaunija, bet Lietuva atrodas trešajā vietā.

Arī Lietuvā un Igaunijā demokrātijas līmenis gada laikā nav mainījies nevienā no apskatītajām kategorijām.

Kopumā no ziņojumā apskatītajām 29 Eirāzijas valstīm demokrātijas līmenis uzlabojies vien četrās - Ukrainā, Čehijā, Albānijā un Gruzijā.

Demokrātijas līmenis mazinājies 12 valstīs - Bulgārijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā, Bosnijā - Hercegovinā, Maķedonijā, Melnkalnē, Serbijā, Azerbaidžānā, Kirgizstānā, Krievijā un Tadžikistānā.

Brīvas un demokrātiskas valstis apskatītajā reģionā ir septiņas - Latvija, Lietuva, Igaunija, Polija, Čehija, Slovākija un Slovēnija.

Savukārt par autoritāriem režīmiem atzītas septiņas - Krievija, Kazahstāna, Uzbekistāna, Turkmenistāna, Tadžikistāna, Azerbaidžāna un Baltkrievija.

"Freedom House" norāda, ka Krievijas militārā agresija Ukrainā iznīcina jebkādas atlikušās ilūzijas, ka Putina režīms varētu būt Eiropas Savienības (ES) stratēģisks partneris.

"[Putina] režīms nav ekscentrisks vai prasīgs sabiedrotais; tas ir miera un cilvēka cieņas ienaidnieks un sludina tādu pārvaldi, kas grauj un ignorē pamata cilvēktiesības arī tad, kad nav karā," teikts ziņojumā.

"Tikpat naidīga attieksme pret demokrātiju un cilvēktiesībām ir virknei Krievijas autoritāro kaimiņvalstu, taču tās kļuvušas piesardzīgākas Maskavas neparedzamās un imperiālistiskās uzvedības iespaidā. Šeit varētu būt iespējas panākt pretimnākšanu, kas tās virzītu uz reformu ceļu. Kad Kazahstānas, Azerbaidžānas vai Baltkrievijas valdības uzlūkos Eiropu vai ASV kā līdzsvara avotu šajā jaunajā ģeopolitiskajā realitātē, Briselei un Vašingtonai nevajadzētu laist garām iespēju izvirzīt tādus nosacījumus kā politisko ieslodzīto atbrīvošana un opozīcijas partiju un mediju ierobežojumu atcelšana," teikts ziņojumā.

"Freedom House" arī norāda, ka ES un tās sabiedrotajiem jāsniedz pēc iespējas lielāka palīdzību spēcīgas demokrātijas attīstībai Ukrainā.

"Ņemot vērā ārējos draudus, Briselei un visām ES dalībvalstīm jānodrošina lielāks ieguldījums demokrātisko standartu noturēšanā arī pašā Eiropā," teikts ziņojumā.

Tags

ASV Azerbaidžāna Baltkrievija Brisele Čehija Eiropas Savienība Igaunija Kazahstāna Krievija Lietuva Maskava Polija Slovākija Slovēnija Tadžikistāna Turkmenistāna Ukraina Uzbekistāna

Comment Form