Foto: F64
Seksuālās minoritātes Latvijā nerunā par iespējamo viendzimumu laulību, jo Satversme konkrēti nosaka, ka tā ir savienība starp vīrieti un sievieti, un piedāvātajā Partnerattiecību likumprojektā netiek runāt par bērniem un adopciju – tas attiecas uz mantiskiem jautājumiem, trešdien raidījumā "Labrīt, Latvija" uzsvēra Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" vadītāja Linda Freimane.

Viņa norādīja, ka laulības institūts Latvijā arī ir novecojis, jo, piemēram, Civillikumā pieminēta pūra došana. Savukārt partnerattiecību likumprojektā runa ir par "mantošanu, sociālo aprūpi, drošību, ka šiem cilvēkiem jārūpējas vienam par otru", pieļauta arī iespēja pāriet vienā uzvārdā. Tomēr Freimane uzsvēra, ka jautājumu loku par bērniem un adopciju tas neskar.

Viņa arī norādīja, ka tiek piedāvāti arī grozījumi citos likumos, piemēram, interešu konflikta novēršanas likumā, jo šobrīd tas pieļauj, ka viens partneris ir iepirkumu komisijas loceklis, bet otrs piedalās iepirkumā kā pretendents, skaidroja Freimane.

"Mozaīkas" vadītāja sacīja, ka apvienība ir gatava runāt ar visām Saeimas frakcijām, tai skaitā ar "Par labu Latviju". "Mums nav svarīgi, kā juridiskais akts saucas, svarīgi, lai valsts atzīst šo savienību starp diviem cilvēkiem," sacīja Freimane. "Mozaīka" projektu sagatavojusi, jo "nekas jau nenotiek šajā jautājumā, un kādam ir jāuzņemas iniciatīva".

"Runājot ar politiķiem, īpaši, runājot divatā, daudzi atzīst, ka ir skaidrs, ka vajag sakārtot jautājumu par mantiskām attiecībām," skaidro "Mozaīkas" vadītāja. Viņa atzina, ka sarunās ar "Vienotības" frakciju valda pozitīvs noskaņojums, taču tas negarantējot, ka visa frakcija balsošot par, uzskata Freimane.

Freimane arī uzskata, ka pēdējos gados situācija homoseksuālajiem cilvēkiem Latvijā ir uzlabojusies, jo arvien vairāk cilvēku "uzdrīkstas spert šo pirmo soli un stāstīt par savu seksuālo orientāciju". Agrāk lielākā problēma bija tāda, ka vairums cilvēku slēpa to pat no saviem tuvākajiem cilvēkiem, tāpēc sabiedrībā radies "maldīgais priekšstats, ka ir runa par ļoti mazu ekstrēmistu grupiņu, nevis par līdzcilvēkiem, kas ir mums visapkārt," uzskata "Mozaīkas" vadītāja.

Freimane uzskata, ka praidi vai "Draudzības dienas" "iedevuši redzamību" seksuālo minoritāšu tiesību jautājumiem, kas bija aktuāls, bet šo divu gadu laikā, nerīkojot tos Rīgā, "Mozaīka" varēja nodarboties ar citām lietām. Nākamgad Baltijas praida gājiens notiks Rīgā, apliecināja Freimane, jo pērn tas notika Viļņā, bet šogad iecerēts Tallinā.

Savukārt "Par labu Latviju" Saeimas frakcijas deputāts, partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers raidījumā sacīja, ka frakcija ar "Mozaīku" varētu tikties, tomēr viņš iebilst pret šādu likumprojektu. "Man tas rada bažas, jo es uzskatu, ka vajag stiprināt konservatīvas ģimenes vērtības, jo laikā, kad demogrāfija ir slikta, stiprināt viendzimuma partnerattiecības nav pieļaujami," sacīja Šlesers.

Viņš arī uzskata, ka tas esot tikai pirmais solis tam, lai vēlāk viendzimuma partenri varētu panākt arī bērnu adopciju. "Tas, kas nostiprināts Satversmē, nav interpretējams," uzsvēra Šlesers, kurš uzskata, ka "nevajag kaut kādā veidā pacelt šos jautājumus un legalizēt, kā tas noticis citās valstīs; mēs esam kategoriski pret".

Kā ziņots, biedrība "Mozaīka", kas apvieno seksuālās minoritātes, sākusi sarunas ar politiskajām partijām par viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu, kas ļautu homoseksuāliem pāriem justies sociāli aizsargātiem. Šī iniciatīva jau izpelnījusies biedrības "No pride" protestu.

Sarunas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem iecerēts pabeigt vasarā. Freimane iepriekš informēja, ka apvienība ir izstrādājusi partnerattiecību reģistrēšanas likumprojektu un izmaiņas arī vairākos citos likumos, kurus tas skar. Tajā nav paredzēta bērnu adoptēšana.

Apvienības "Mozaīka" rīkots "flashmob" pie Brīvības pieminekļa

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!