Gada laikā pēc trauksmes cēlēju ziņojumiem ierosināti septiņi kriminālprocesi
Foto: LETA

Pērn gada laikā pēc trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas septiņos gadījumos ir uzsākts kriminālprocess, 23 gadījumos uzsākts administratīvā pārkāpuma process, vienā gadījumā uzsākta disciplinārlieta. Gadu pirms tam, 2019. gada astoņos mēnešos, kriminālprocess tika sākts tikai vienā gadījumā, portālu "Delfi" informēja Valsts kancelejā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Valsts kancelejas apkopotā informācija par trauksmes cēlēju ziņojumu izskatīšanas gaitu un rezultātiem 2020. gadā rāda, ka vēl 13 gadījumos veiktas uzraugošo, kontrolējošo un revīzijas institūciju pārbaudes, 40 gadījumos veiktas citas darbības, piemēram, dokumentu pārbaude, pieprasīti skaidrojumi, veikta pārbaude par iespējamu amatpersonu iesaisti noziedzīgā nodarījumā. 20 gadījumos trauksmes cēlēja ziņojumā sniegtā informācija ir iekļauta jau uzsāktā lietā.

Apkopojot informāciju par Trauksmes celšanas likuma darbības otro gadu, Valsts kanceleja secina, ka trauksmes cēlēju aktivitāte 2020. gadā ir saglabājusies līdzvērtīga pirmajam gadam – saņemti 517 iesniegumi un 127 atzīti par trauksmes cēlēju ziņojumiem.

"Trauksmes celšanas likuma darbības otrajā gadā jau varam runāt par regulējuma ietekmi jeb pārmaiņām, ko trauksmes cēlēji ir radījuši ar savu drosmīgo rīcību," norāda Trauksmes cēlēju kontaktpunkta Valsts kancelejā pārstāve Inese Kušķe.

"Trauksmes cēlēji ir snieguši ieguldījumu dažādās jomās, parādot trauksmes celšanas mehānisma preventīvo funkciju un nozīmi iedzīvotāju iesaistes veicināšanā sabiedrībai aktuālu problēmu risināšanā. Trauksmes cēlēji ir palīdzējuši novērst pārkāpumus būvniecībā, neatbilstošu rīcību ar bīstamām iekārtām, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, interešu konflikta situācijas, dienesta stāvokļa vai budžeta līdzekļu nepienācīgu izmantošanu. Trauksmes cēlēji ir snieguši ieguldījumu, lai tiktu nodrošināta vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret darbiniekiem uzņēmumos un iestādēs, kā arī pret pretendentiem publiskā iepirkuma jomā un notiktu valsts līdzekļu efektīva izmantošana iepirkumos un publiski finansētos projektos un lēmumus neietekmētu personiskā ieinteresētība. Trauksmes cēlēji ir vērsuši uzmanību uz riskiem un palīdzējuši identificēt sistēmiskas nepilnības. Pēc celtas trauksmes ir izstrādāts normatīvais regulējums, kas iztrūka valsts informācijas sistēmu jomā; novērsta vides piesārņošana ar ražošanas notekūdeņiem; novērsts kaitējums iedzīvotāju drošībai un veselībai, " skaidro Kušķe.

Valsts kancelejas apkopotie dati rāda, ka 2020. gadā iedzīvotāji 517 reizes ir vēlējušies celt trauksmi, vēršoties valsts institūcijās, savukārt 2019. gada astoņos mēnešos valsts institūcijās tika saņemti 435 iesniegumi, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi. Iedzīvotāju aktivitāte ir stabila, sabiedrībai rūp norises valstī un tai ir vēlēšanās iesaistīties, lai iespējamos pārkāpumus savlaicīgi novērstu.

Visvairāk iesniegumu, vēršoties kompetentajās iestādēs, adresēti tieši centrālajām valsts pārvaldes iestādēm un, līdzīgi kā 2019. gadā, arī 2020. gadā populārākās iestādes bijušas Valsts ieņēmumu dienests (saņemti 111 iesniegumi), Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (saņemti 53 iesniegumi), kā arī citas tiesībaizsardzības, uzraudzības un kontroles iestādes.

2020. gadā vairāk iesniegumu, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, adresēti ministrijām kā augstākajām un par attiecīgās valsts pārvaldes nozares attīstību atbildīgajām institūcijām. Visbiežāk iedzīvotāji vērsušies Tieslietu ministrijā (19 iesniegumi), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (19 iesniegumi), Satiksmes ministrijā (10 iesniegumi) un Izglītības un zinātnes ministrijā (astoņi iesniegumi).

Ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas vēlējušies celt trauksmi savā pašvaldībā – 2019. gada astoņos mēnešos pašvaldībās saņemti 14 iesniegumu, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, savukārt 2020. gada 12 mēnešos jau 39 iesniegumi. Pašvaldība ir vistuvāk iedzīvotājam un var efektīvi risināt daudzus pašvaldības iedzīvotāju kopējās intereses skarošus jautājumus, kurus savā darbā novēro attiecīgajā pašvaldībā iestādēs vai uzņēmumos strādājošie, norāda Valsts kanceleja.

2020. gadā no 517 iesniegumiem, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi, par tādiem atzīti 122.

Trauksmes celšanas likums paredz iespēju pēc iesniedzēja vai iestādes ierosinājuma vispārīgā kārtībā saņemtu iesniegumu pārreģistrēt par trauksmes cēlēja ziņojumu – 2020. gadā tas ir darīts piecos gadījumos. Tātad 2020. gadā centrālajās valsts institūcijās kopā par trauksmes cēlēju ziņojumiem ir atzīti 127 iesniegumi.

Lai arī 312 gadījumos iesniegumi netika atzīti par trauksmes cēlēja ziņojumiem, jo tie neatbilda kādai vai vairākām no trauksmes celšanas pazīmēm (piemēram, iesniegumi nav saistīti ar darbu, attiecas tikai uz personīgu interešu aizskārumu), Trauksmes cēlēju kontaktpunkts aicina iestādes arī šo informāciju neatstāt bez ievērības un izskatīt pēc būtības.

2020. gadā trauksmes cēlēji sāka izmantot valsts nodrošināto juridisko palīdzību, kas viņiem ir pieejama kā viena no aizsardzības garantijām. Juridiskās palīdzības administrācija apmierināja visus četrus pieprasījumus pēc šādas palīdzības. Vienlaikus ir palielinājies arī tiesvedību skaits, kas skar trauksmes celšanu. Ir bijuši 10 tiesu nolēmumi gan civillietās, gan administratīvajās lietās, kas skar nelabvēlīgas sekas trauksmes cēlējiem gan privātajā, gan publiskajā sektorā, vēsta Valsts kanceleja.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Valsts ieņēmumu dienests Valsts kanceleja
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form