Foto: F64

Kopš pērnā gada vasaras vairāk nekā tūkstoš taksometru vadītāju pametuši šo darbu, trešdien, 21. jūlijā, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums "Panorāma". Kā LTV skaidroja autotransporta direkcijā, tam ir trīs iemesli: jaunas prasības no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) puses, latviešu valodas zināšanu trūkums, kā arī Covid-19 pandēmija.

Lai strādātu par taksometra vadītāju, kopš 2018. gada jāzina valsts valodu vidējā jeb B1 līmenī. Līdz 2020. gada augustam pietika, ka valodas zināšanas apliecina darba devējs vai, reģistrējoties kā pārvadātājam, tiek ielikts ķeksītis pie jautājuma par valodas zināšanām. Šobrīd spēkā esošā kārtība paredz, ka šoferiem latviešu valodas zināšanas jāpierāda eksāmenā. Vēl valodas prasmes var apliecināt, uzrādot kādas izglītības iestādes apliecinājumu, kurā vismaz kāds no priekšmetiem ir apgūts valsts valodā.

"Reāli dabā situācija veidojās tāda, ka mums uzreiz parādījās sūdzības gan no pasažieriem, gan no citiem konkurentiem taksometru nozarē, ka ir cilvēki, kas vispār nesaprot latviešu valodu. Nedz spēj runāt, nedz saprast, ko viņiem jautā. Taksometru nozarē mums ir bijuši gadījumi, kad mēs esam 30 izslēguši par neatbilstošām valodas prasmēm. Un vidēji 10 šobrīd tiek mēnesī atteikti reģistrēt," LTV teica Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Valsts izglītības satura centra (VISC) ieskatā valodas prasības ir samērīgas, un eksāmena jautājumi nav pārlieku sarežģīti. "Ir jāatbild uz jautājumiem, piemēram, kāds ir vaļasprieks, kāpēc izvēlas šādu vaļasprieku un ne citu, uz kurieni gribētu ceļot un kāpēc. Pamatā jautājumi ir ar īsu pamatojumu un arī ar salīdzinājumu. [..] Viņiem tomēr ir tas B1 vajadzīgs. Jo tas ir tas līmenis, kad viņš spēj patstāvīgi kaut ko veikt. Patstāvīgi uzdot jautājumu pasažieriem, piemēram, uz kurieni braukt un tā tālāk," skaidroja VISC Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva.

Savukārt Autotransporta direkcijā skaidro, ka taksometru vadītāju trūkst jaunās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) prasības dēļ. Proti, pirms 1. jūlija dati par braucieniem VID bija jāsniedz reizi mēnesī, tagad tas notiek automātiski, noslēdzoties katram braucienam, ja pakalpojums saņemts ar lietotnes starpniecību.

"Saņemot šāda veida informāciju reizi mēnesī, mēs konstatējām, ka informācija, kas saņemta no tīmekļu vietņu vai mobilo lietotņu pakalpojumu sniedzējiem, nesakrita ar informāciju, ko iesniedza taksometra pārvadātāju uzņēmums savās atskaitēs," pastāstīja VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

Pasažieru pārvadātājs "Bolt" LTV atzina, ka vadītāju trūkst, taksometrs jāgaida ilgāk un brauciena cena ir palielinājusies. Viņš gan šīs pārmaiņas skaidroja ar to, ka daļa vadītāju ziemā pārgājuši uz darbu ēdienu piegādē, jo tur pieprasījums bijis lielāks.

Turklāt tagad esot kļuvis neizdevīgāk strādāt nepilnu laiku, taču tieši taksometra pakalpojumi lielākoties ir nepieciešami tikai atsevišķās dienas daļās un nedēļas nogalēs.

"Dažas no šīm prasībām, ir jāsaka, diezgan arhaiskas palikušas. Piemēram, sociālā nodokļa priekšapmaksa, kas ir 130 eiro katru mēnesi vadītājam jāsamaksā, lai saņemtu automašīnas licenci. Tas ir liels slogs," norādīja Kārlis Ķezberis, "Bolt" reģionālais vadītājs Latvijā.

Šovasar braucienu cenas, visticamāk, saglabāsies augstākas nekā iepriekš, taču ilgtermiņā tās izlīdzināšoties un starpība būšot mazāka, lēsa Autotransporta direkcijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!