Šā gada janvāra un februāra vidējais atalgojums valsts budžeta iestādēs salīdzinot ar 2008.gada vidējo ir samazinājies par 11,8% un 9,8%, liecina jaunākā Finanšu ministrijas apkopotā informācija.
Mēneša vidējā atalgojuma samazinājuma tempu ietekmē vairāki iemesli, jo saskaņā ar Darba likumu darbiniekiem darba algas samazinājumu faktiski var veikt divus mēnešus pēc brīdinājuma par darba algas samazināšanu, līdz ar to vidējā atalgojuma faktiskais samazinājums varētu atspoguļosies sākot no marta, norāda FM.

Savukārt ar 2009.gada janvāri par 12,5% tika paaugstināta minimālā alga, palēninot mēneša vidējā atalgojuma izmaiņu samazinājumu.

Saskaņā ar Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmu, amatpersonu (darbinieku) atlīdzības izmaksai paredzētā finansējuma apjoma samazinājumam jābūt par 15% no kopējā institūcijai 2009.gadā šim mērķim noteiktā vai plānotā finansējuma apjoma.

Kā norādīts FM sagatavotajos ziņojumos, atlīdzības un atalgojuma fonds ievērojami pieauga 2007.gadā, kas izskaidrojams ar pakāpenisku jaunās darba samaksas sistēmas valsts tiešās pārvaldes iestāžu ierēdņiem un darbiniekiem ieviešanas uzsākšanu.

Tāpat atalgojums pieauga īstenojot noslēgtās vienošanās starp valdību un atsevišķu nozaru pārstāvjiem par darba samaksas ikgadēju paaugstināšanu policistiem, ugunsdzēsējiem, robežsargiem, pedagogiem, kultūras darbiniekiem, un ārstniecības personām.

Pieauguma tendence turpinājās arī 2008.gada pirmajos trīs ceturkšņos, jo ar normatīvo aktu grozījumiem tika paaugstināta darba samaksa, tai skaitā minimālā mēnešalga, līdz ar to pieauga izdevumi arī normatīvajos aktos noteiktajām piemaksām, pabalstiem, kompensācijām, kuras piesaistītas mēnešalgai.

Atlīdzības un atalgojuma fonds gada griezumā 2008.gadā vienu no maksimuma punktiem sasniedz jūnijā, kas izskaidrojams ar atvaļinājumu laiku, kad aizejot atvaļinājumā vienā mēnesī tiek izmaksāta gan alga, gan atvaļinājuma nauda, gan normatīvajos aktos noteiktais atvaļinājuma pabalsts.

Īpaši pedagogiem, kuriem ikgadējā atvaļinājuma periods ir astoņas nedēļas, kad aizejot atvaļinājumā vienā mēnesī tiek izmaksāta gan alga, gan atvaļinājuma nauda.

Jāatzīmē, ka atvaļinājuma pabalsts tika maksāts arī darbiniekiem atbilstoši darba koplīgumiem vai iestādes iekšējiem normatīvajiem aktiem. Atlīdzības un atalgojuma fonda palielinājums aprīļa, novembra mēnešos saistāms ar prēmiju izmaksu, tai skaitā par darba izpildes rezultātu novērtējumu, norāda FM.

Izdevumu atlīdzībai un atalgojumam samazināšanās tendence valsts budžetā sākās jau 2008.gada trešajā ceturksnī. 2008.gada novembrī un decembrī atlīdzības un atalgojuma izdevumi bija mazāki kā 2007.gada novembrī un decembrī.

2008.gada decembrī izdevumi atalgojumam ir samazinājušies par 11,5% salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu.

Ja 2008.gada janvārī vidējais atalgojums valsts budžeta iestādēs palielinājās par 28% salīdzinot ar 2007.gada attiecīgo periodu, tad 2008.gada septembrī atalgojuma pieaugums bija tikai 9%.

Savukārt, straujais izatalgojuma pieaugums 2008.gada decembrī izskaidrojams ar pašvaldību iestāžu darbinieku darba koplīgumos paredzēto gada prēmiju izmaksu gada beigās.

Mēneša vidējā atalgojuma privātajā sektorā 2008.gadā izmaiņas ir samērā vienmērīgas ar nelielu pieaugumu jūlijā, kas saistīts ar atvaļinājumu laiku. Tomēr pastāv iespēja, ka šī ir tikai legālā privātā sektora darba samaksas daļa, jo aptuveni piektā daļa jeb 23,7% no visiem valstī nodarbinātajiem saņem darba samaksu, kas ir vienāda vai zemāka par 200 latiem, savukārt katram trešajam darbiniekam jeb 31,5% darba samaksa aprēķināta robežās no 200 -400 latiem, norāda FM.

No kopējā strādājošo skaita valstī, kas 2008.gada oktobrī saņēma minimālo darba samaksu, 88,3% strādāja privātajā sektorā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!