Kas ir mainījies šī gada laikā un kādas mācības esam guvuši? Portāls "Delfi" apkopo būtiskākos secinājumus, paveikto, kā arī vēl neizdarīto pēc šīs baisās traģēdijas.
Pēc Zolitūdes traģēdijā cietušo prasībām vairākās Rīgas tiesās, Jūrmalas pilsētas tiesā, Talsu rajona tiesā, kā arī Liepājas tiesā ierosinātas civillietas, kurās prasīto kompensāciju summas ir ap 70 un 100 miljoniem eiro. Tāpat tiesāšanās risinās ar Rīgas mēru Nilu Ušakovu par viņa nepietiekamajām darbībām pēc traģēdijas un SIA "Re&Re" valdes priekšsēdētāju Aināru Pauniņu, kuram tiek pārmesta morālā kaitējuma nodarīšana.
Tiesvedību rosinājusi arī bojāgājušā virsleitnanta Edgara Reinfelda civilsieva Iveta Vorza, kura tiesājas par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu, bet šā gada laikā jau izspriests jautājums un nolemts neatjaunot sertifikāta darbību Zolitūdē sabrukušā lielveikala būvinženierim Ivaram Sergetam. Sergeta sertifikātu pēc Zolitūdes traģēdijas anulēja Latvijas Būvinženieru savienība (LBS).
Vērienīgākā lieta, kas ierosināta pēc cietušo prasības un kuras izskatīšanu jau uzsākusi tiesa, ir Rīgas apgabaltiesā ierosinātā Edgara Čerņenoka, Valērijas Valentīnas Mizulas un Oksanas Vilsones prasība pret SIA "Maxima Latvija", būvkompāniju "Re&Re", SIA "Homburg Zolitūde", SIA "Tineo" un Rīgas domi, kurā tiek lūgts atlīdzināt morālo kaitējumu - ap 100 miljoniem, un atzīt atbildētāju rīcības prettiesiskumu.
Tiesa pēc būtības lietas izskatīšanu bija paredzējusi sākt jau šā gada 27.martā, taču saistībā ar vairākiem pieteiktajiem lūgumiem lietas izskatīšana tika atlikta. Šobrīd lietas izskatīšana atlikta līdz decembra sākumam, jo lietā pieteikta virkne lūgumu, kas attiecas uz tiesas sastāvu, papildus pierādījumiem un sagruvušās ēkas ekspertīzes slēdziena sagaidīšanu.
Vienā no Zolitūdes traģēdijas civillietām, kaitējuma atlīdzinājuma summa ir 70 miljoni eiro. Šī lieta ierosināta Liepājas tiesā un tiesa to plānojusi skatīt 2015.gada 11.martā. Šī prasība vērsta pret SIA "Maxima Latvija", SIA "Re&Re", SIA "Homburg Zolitude", SIA "Tineo", Rīgas domi, arhitektu firmu "Kubs" un SIA "HND Grupa".
Lietai, kas pēc cietušo pieteikuma ierosināta Talsu rajona tiesā, tiesas sēde noteikta 2015.gada 3.martā. Šajā lietā bez iepriekšminētajiem atbildētājiem trešās personas statusā "CM Consulting".
Savukārt Jūrmalas tiesa divās tiesvedībās apvienojusi 12 pieteikumus, ar kuriem savas tiesības uz morālā kaitējuma atlīdzināšanu aizstāv traģēdijā cietušie un viņu tuvinieki. Vienā lietā apvienoti pieteikumi, kurus iesnieguši paši Zolitūdes traģēdijā cietušie, savukārt otrā apvienoti tie prasības pieteikumi, kurus iesnieguši traģēdijā cietušo tuvinieki. Vienu lietu tiesa plānojusi izskatīt 29.decembrī.
Tāpat Jūrmalas tiesai nodota trīs Zolitūdes traģēdijā cietušo prasības pret Ušakovu (SC) un SIA "Re&Re" valdes priekšsēdētāju Pauniņu. Prasība pret Ušakovu vērsta saistībā ar viņa nepietiekamajām darbībām pēc Zolitūdes traģēdijas, lai noskaidrotu vainīgos un sauktu atbildīgās personas pie atbildības. Tikmēr prasība pret Pauniņu iesniegta par to, ka viņš ar savu faktisko rīcību kā "Re&Re" valdes priekšsēdētājs turpinot nodarīt papildu morālo kaitējumu cietušajiem, piemēram, atrodoties Maldīvu salās, nevis piemiņas pasākumā. Prasītāji vēlas panākt atvainošanos saistībā ar nodarīto morālo kaitējumu. Tāpat no prasības izriet, ka Pauniņš un Ušakovs nav darījuši visu iespējamo, lai Zolitūdes traģēdijas rezultātā radušās sekas prasītāju pārdzīvojumus maksimāli samazinātu, bet gan, gluži pretēji, viņu rīcība bijusi tāda, kas vēl vairāk pastiprina prasītāju ciešanas, tādējādi pēc traģēdijas radīto morālo kaitējumu vēl palielinot.
Tikmēr Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa noraidījusi Zolitūdes traģēdijā bojāgājušā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) virsleitnanta Reinfelda civilsievas Vorzas pieteikumu par faktiskās civillaulības fakta konstatēšanu. Vorza iepriekš paskaidroja, ka ir daudz tādu ģimeņu, kurām Zolitūdes traģēdijā bojā gāja civillaulātais, bet šādām ģimenēm nav bijis nekāda atbalsta no valsts puses, tās nevar arī pretendēt uz valsts pabalstu, tikai var saņemt psiholoģisku atbalstu.
Pēc Vorzas sacītā, viņa ar bojāgājušo dzīvesbiedru plānojuši reģistrēt laulību šī gada vasarā.
Sabiedriskās politikas centrs "Providus" šo jautājumu, kas skar nereģistrētās attiecības, nosaucis par vienu no nepadarītajiem darbiem. Tiek norādīts, ka, lai gan šis jautājums ticis akcentēts arī tikšanās reizēs ar premjerministri saistībā ar Zolitūdes traģēdiju, pagaidām rīcība nav sekojusi.
Uz līdzīgām grūtībām iepriekš norādīja arī biedrības "Zolitūde 21.11." pārstāve Regīna Ločmele – Luņova. Viņa iepriekš atzina, ka ir vairākas problēmas ar kompensāciju izmaksām, jo, piemēram, bojāgājušo dzīvesbiedri, kas nav reģistrētās attiecībās, nesaņem neko. Viņa toreiz minēja, ka glābēja Sergeja Ižika civilsieva pēc sava vīra bojāejas neko nesaņēma, bet kompensāciju saņēma Ižika adoptētais dēls.
Apritot gadam kopš nakts, kad Zolitūdē pār veikala "Maxima" apmeklētāju un darbinieku galvām sagāzās jumta būvkonstrukcijas, Valsts policija ir pabeigusi divus eksperimentus, pametusi notikuma vietu un apgalvo, ka ir zināmas potenciālās aizdomās turamās personas. To skaitu gan policija patlaban sabiedrībai neizpauž. Pēc 12.novembrī Zolitūdes traģēdijai veltītās sanāksmes Ministru kabinetā Valsts policijas Kriminālpolicijas priekšnieks Andrejs Grišins portālam "Delfi" norādīja, ka ekspertīžu rezultāti un iespējamo aizdomās turēto personu skaits ir lietas informācija, kas "šobrīd izmeklēšanas interesēs nav izpaužama".
Līdztekus Valsts policijas paustajam viedoklim, ka izmeklētājiem ir skaidrs skatījums par iespējamām aizdomās turamajām personām, ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers neizslēdz iespējamību, ka kriminālprocesā līdzās fiziskām personām pie atbildības varētu tikt sauktas arī juridiskās personas.
Ekspertīzes un aizdomās turētie
Pagājušā gada 21.novembrī būvkonstrukciju nobrukuma rezultātā lielveikalā "Maxima" Zolitūdē, Priedaines ielā 20, cieta 53 cilvēki, bet 54 personas gāja bojā. Līdz ar to Valsts policija sāktajā kriminālprocesā par cietušajiem atzina 104 bojā gājušo tuviniekus.
Aprīļa vidū Valsts policija kopā ar piesaistītajiem Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem veica kopņu noslodzes eksperimentu. Policija slogoja sagruvušā lielveikala kopnes, lai noteiktu izmaiņas to nestspējā. Eksperimentā uz lielveikala jumta ar ūdeni tika piepildīts baseins. Eksperiments ilga vairākas stundas līdz pat vēlam vakaram, kad kopnes padevās un iebruka. Noslodzes noteikšanas ekspertīzei paredzēts sniegt policijai atbildi par plānotā būvprojekta atbilstību reālajam projektam, kā arī par to, vai aprēķini un projektēšana bijusi precīza.
Pusotru mēnesi pēc pirmā eksperimenta policija notikuma vietā atgriezās otrā eksperimenta īstenošanai. Maija beigās tika veikta kontrolētā dedzināšana. Pēc divu kontrolētu ugunsgrēku nodzēšanas uz lielveikala "Maxima" jumta nesabrukušās daļas eksperti ņēma metāla un betona paraugus, kuriem veica analīzi. Drīz pēc tam policijas darbinieki attīrīja arī trešā nogruvuma vietu un izņēma atlikušos pierādījumus.
Būvējot lielveikalu 2011. gadā, tajā notika ugunsgrēks. Uguns toreiz pārgāja uz jaunbūves jumta daļu, kas 21. novembrī iebruka. Tādējādi kontrolētās dedzināšanas eksperiments bija vajadzīgs, lai noteiktu visu konstrukciju nestspēju pirms un pēc ugunsgrēka.
Jūlija beigās policija atstāja traģiskā notikuma vietu un nodeva to īpašniekiem un apsaimniekotājiem - uzņēmumam SIA "Tineo" un SIA "Homburg Zolitūde", kas ir vieni no atbildētājiem Zolitūdes traģēdijas daudzmiljonu prasībā. Valsts policija noņēma tās uzstādītos teritorijas apžogojumus, videonovērošanas kameras un atsauca vairākus mēnešus nodrošināto apsardzi.
Ekspertīžu apjoms ir milzīgs, un rezultātus policija vēl nav saņēmusi, skaidro policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava, uzsverot, ka ekspertīzes ir vitāli būtiskas, un sabiedrība par nozīmīgiem jaunumiem izmeklēšanā tiks informēta.
Kriminālprocess pašreiz ir nonācis gaidīšanas režīmā. Likumsargi uzsver, ka oficiāli apstiprināti ekspertīžu rezultāti nodrošinās tālāko lietas virzību. Tas paredz ēkas sabrukšanas iemeslu noskaidrošanu, kā arī konkrētu personu atzīšanu par aizdomās turamām. Atskatoties uz padarīto, Kalnemeiers žurnālistiem valdības sanāksmē norādīja, ka atzīšanai par aizdomās turēto nepieciešams juridiskais pamatojums, bet bez ekspertīžu rezultātiem precīza priekšstata par ēkas sagrūšanas iemesliem izmeklētājiem nav.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) intervijā portālam "Delfi" norādīja, ka šī Latvijas vēsturē ir vissarežģītākā krimināllieta. Viņš norādīja, ka izmeklēšanas kvalitāte ir atbilstoša un patlaban visi gaida ekspertu slēdzienu. Viņam ir svarīgi, lai personas tiesā tiktu notiesātas, nevis lieta kādā instancē iesprūstu. "Mūsu mērķis ir kvalitāte. Mēs apzināmies, ka šiem cilvēkiem tiesā būs piesaistīti ļoti labi atalgoti advokāti, un mums ir jābūt drošiem, ka mūs nevarēs kritizēt par to, ka policijas darbā kaut kas nav bijis pareizi. Patlaban man par policijas darbu šaubu nav. Mērķis ir apnākt, lai lieta kvalitatīvi un ātri virzās tiesā," sacīja nozares ministrs.
Vairāki kriminālprocesi
Īsi pēc ēkas būvkonstrukciju sabrukšanas policija sāka kriminālprocesu par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kas izraisījusi smagas sekas. Par šādu noziegumu maksimālais Krimināllikumā paredzētais sods ir četru gadu cietumsods. Četri cietušie vērsās policijā ar iesniegumu, lūdzot kriminālprocesu pārkvalificēt, būvniecības pārkāpumiem pievienojot arī Krimināllikuma 123. panta 2. daļu, kas paredz sodu par nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvētas divas vairāk personas. Pārkvalificēt krimināllietu policija atteicās.
Pavasarī policija neizslēdza iespēju, ka apjomīgo Zolitūdes traģēdijas varētu izdalīt atsevišķos kriminālprocesos, taču tas netika izdarīts. Saņemot Valsts darba inspekcijas vairāk nekā 2400 lapaspušu garo slēdzienu par nelaimes gadījumu, Valsts policija pieņēma lēmumu sākt atsevišķu kriminālprocesu par darba noteikumu pārkāpšanu SIA "Maxima Latvija", kā rezultātā veikala telpās traģēdijas laikā bojā gāja četri "Maxima" darbinieki, bet divi guva smagas traumas. Policija kriminālprocesu sāka, jo tas esot bijis vienīgais veids kā pārbaudīt inspekcijas slēdzienā minēto un lemt par iespējamo darba devēja saukšanu pie kriminālatbildības. Vēlāk pēc sanāksmes valdībā Grišins portālam "Delfi" atzina, ka šis kriminālprocess visticamāk tiks apvienots ar pamata procesu, un abi procesi kriminālvajāšanai uz prokuratūru tiks sūtīti kopā.
Kriminālprocess par iespējamiem darba drošības noteikumu pārkāpumiem bija otrais atsevišķi uzsāktais kriminālprocess saistībā ar Zolitūdes traģēdiju. Pirms tam policija bija sākusi kriminālprocesu par dokumentu viltošanu. Tikai pāris mēnešus pēc traģēdijas - 17.februārī - tas tika nodots kriminālvajāšanai prokuratūrai, bet tikai desmit dienas vēlāk pieņemts prokurora priekšraksts par 1920 eiro sodu. Jau martā sodītā fiziskā persona sodu bija samaksājusi. Nedz policija, nedz prokuratūra sodītās personas identitāti, kā arī pārstāvēto uzņēmumu neatklāja.
Izmeklēšanā policija bija atklājusi, ka 2011.gadā tikuši viltoti dokumenti saistībā ar būvniecības pirmo kārtu. Policija norādīja, ka konkrētais nodarījums pēc Krimināllikuma kvalificējams kā mazāk smags, līdz ar to tas tika izdalīts no kopējā pamatprocesa. Vienlaikus par dokumentu viltošanu saņemtais sods neizslēdz iespēju sodīto personu saukt pie kriminālatbildības par citiem nodarījumiem traģēdijā, ja izmeklēšanas rezultāti atklās, ka persona tādus ir izdarījusi.
Desmitiem policistu un vairāki miljoni eiro
Speciāli traģēdijas kriminālprocesa izmeklēšanai Valsts policija izveidoja 48 izmeklētāju grupu, savukārt ekspertīzēm piesaistīti kopumā 11 eksperti. Taču atsevišķos brīžos un izmeklēšanas etapos pie izmeklēšanas strādājuši vairāk nekā 100 policisti.
Kā liecina policijas sniegtā informācija, izņemtas ir vairāk nekā 275 tonnas lietisko pierādījumu, tostarp konstrukciju un būvmateriālu paraugu, 80 datu nesēji un vairāki tūkstoši dokumentu. Kriminālprocesā policija nopratinājusi vairāk nekā 400 cilvēku, no kuriem lielākā daļa pratināti vairākkārtīgi.
Izmeklējot ēkas sagrūšanas iemeslus, policija nesteidzas, taču, kā vairākkārt apgalvojis Kriminālpolicijas priekšnieks, pārsvarā izmeklēšana iekļaujas iepriekš noteiktajā laika rāmī. "Izmeklēšana netiek novilcināta," norādīja Grišins. Viņš minēja, ka izmeklēšanas visai raito tempu palīdzējusi nodrošināt arī Iekšlietu ministrija, kuras padotībā esošā Nodrošinājuma valsts aģentūra veikusi izmeklēšanai nepieciešamos iepirkumus.
Iekšlietu ministrijas apkopotie dati liecina, ka gandrīz gada laikā Valsts policijā ierosinātais kriminālprocess izmaksājis 1,3 miljonus eiro, kas veido aptuveni trešo daļu no kopējā 4,2 miljonu eiro finansiālā ieguldījuma traģēdijas seku novēršanai.
Jau februārī Kozlovskis Sabiedriskās drošības konsultatīvās padomes sēdē atzina, ka sekmīgai traģēdijas izmeklēšanai ar iepriekš piešķirtajiem līdzekļiem nepietiks un tās pabeigšanai būs nepieciešams papildu finansējums. Kā liecina Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija, ministrija piecas reizes vērsusies valdībā, lūdzot piešķirt naudu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Kopumā Iekšlietu ministrija saistībā ar traģēdiju lūgusi piešķirt gandrīz 2,99 miljonus eiro. Decembrī valdība piešķīra 1,16 miljonus eiro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD), Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai un Valsts policijai, lai tās varētu izmaksāt vienreizēju prēmiju amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kas piedalījās traģēdijas seku novēršanā. Martā valdība Valsts policijai piešķīra 613 293 eiro izdevumu segšanai saistībā ar pierādījumu iegūšanu un apsardzes nodrošināšanu, bet 11 737 eiro Nodrošinājuma valsts aģentūrai - būvkonstrukciju nostiprināšanas darbos iesaistīto cilvēku atlīdzībām un videonovērošanas iekārtām. Vēl 101 713 eiro tika piešķirti VUGD, lai tas beidzot varētu norēķināties ar individuālajiem komersantiem, kas ar tehniku un darbiniekiem bija nākuši palīgā traģēdijas seku likvidācijā. Visbeidzot septembra vidū valdība lēma piešķirt papildu 711 531 eiro, lai samaksātu par lielveikala ēkas būvkonstrukciju nostiprināšanu, būvgružu un lietisko pierādījumu pārvietošanu, un videonovērošanas nodrošināšanu. Savukārt 394 492 eiro piešķīra pabalstu izmaksai operatīvo dienestu darbiniekiem, kas guva ievainojumus, vai to radiniekiem personas nāves gadījumā.
Intervijā portālam "Delfi" nozares ministrs norādīja, ka Iekšlietu ministrija un valdība ir spējusi nodrošināt nepieciešamo finansējumu un loģistikas atbalstu, kā tika solīts uzreiz pēc traģēdijas. Tādējādi, piemēram, naudas trūkums nav kavējis izmeklēšanu.
Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, kurš iepriekš asi kritizējis Valsts policijas izmeklētāju darbu, atskatoties uz gada laikā kopš traģēdijas padarīto, sacīja, ka ir apmierināts ar policijas izmeklēšanu Zolitūdes krimināllietā. Viņš norādīja, ka pirms tam paustā kritika ir "neveiksmīga žurnālistu interpretācija". Tomēr gan Kalnmeiers, gan Grišins pauž vienotu viedokli par tālāko izmeklēšanas procesa norisi. Grišins portālam "Delfi" norādīja, ka noteiktu termiņu, kad lieta varētu tikt nodota prokuratūrai nav. Savukārt Kalnmeiers sanāksmē valdības mājā uzsvēra, ka izmeklēšanā uzsvars liekams uz kvalitāti, jo "neprecizitātes vēlāk var atspēlēties tiesā". Kā piemēru prokurors minēja līdzīgas traģēdijas krimināllietu Polijā, kas "iestrēgusi pirmajā instancē".
Pēc 2013.gada 21.novembra traģēdijas lielveikalā "Maxima" pašvaldības un uzņēmumi steidza pārbaudīt citu būvju drošību. Gadiem ilgi tapušais jaunais Būvniecības likums beidzot ir pieņemts, tostarp atdzīvinot būvniecības kontroli valsts līmenī.
Sabiedrības modrā acs
Zolitūdes traģēdija izgaismoja virkni trūkumu būvniecības kvalitātes uzraudzībā. Atbildīgās iestādes gan valdības, gan pašvaldības līmenī īstenoja publisko ēku drošības pārbaudes, tostarp atklājot arī nepilnības vairākos objektos.
Tūdaļ pēc traģēdijas Ekonomikas ministrija izveidoja īpašu interneta vietnes sadaļu, kurā aicināja iedzīvotājus ziņot par iespējamiem pārkāpumiem būvniecībā, solot nodrošināt ziņotāju anonimitāti. Gada laikā saņemti vairāk nekā 50 šādi ziņojumi, informē Valsts kanceleja.
Viens no šādiem gadījumiem ir Rīgas atpūtas komplekss "Akvalande". Šī centra darbība tika pārtraukta līdz nepilnību novēršanai. Pēc sūdzības saņemšanas pārkāpumi konstatēti arī Rīgas bērnudārzā "Ābelīte", kur īstenota nesaskaņota būvniecība.
Nebūvēs virs cilvēku galvām
Tomēr vislielāko sabiedrības neizpratni izraisīja atklāsme, ka pašvaldību būvvaldēs nav nedz kapacitātes, nedz pienākuma pārbaudīt jaunbūvju drošību pēc būtības, būvniecības kontroli atstājot dokumentācijas pārbaudes līmenī. Tiesa gan, atbildība nav ierobežota tikai ar dokumentācijas juridisko analīzi, bet arī būvniecības darbu kvalitātes uzraudzību un kontroli, uzsvērts Pārresoru koordinācijas centra sagatavotajā ziņojumā valdībai par gada laikā paveikto situācijas uzlabošanai.
Savulaik likvidētās Valsts būvinspekcijas vietā Ekonomikas ministrija pēc Zolitūdes traģēdijas piedāvāja veidot jaunu iestādi - Būvniecības valsts kontroles biroju, kas pārbaudītu gan jau ekspluatācija nodotās ēkas, gan pieņemtu ekspluatācijā jaunbūves. Vēlāk Saeima pieņēma grozījumus Būvniecības likumā, paredzot, ka šī iestāde darbu sāks jau šī gada oktobrī. Pagaidām gan vēl tiek veidota jaunā kontroles biroja komanda, pagaidām nav izdevies atrast jaunās iestādes vadītāju.
Ministru kabinets akceptējis virkni ar jauno Būvniecības likumu saistītu noteikumu, novēršot dažādas nepilnības, tomēr vēl daudzi ir jāizstrādā un jāapstiprina. Jaunais Būvniecības likums gan izpelnījies arī nozares kritiku. Rīgas pilsētu arhitektu kolēģija secinājusi, ka tas veidots, nepārzinot būvniecības procesu.
Ieviesto izmaiņu vidū ir arī nosacījums, ka tagad nozīmīgi būvdarbu jumta nevar notikt, ja ēka tiek ekspluatēta, tādējādi izslēdzot tādus gadījumus, kā iebrukušajā Zolitūdes "Maxima", kur pēc projekta pirmās fāzes noslēgšanas ēkā esošie veikali jau strādāja pilnā sparā, bet uz ēkas jumta vēl turpinājās otrās fāzes būvdarbi.
Būvinženieriem atņem sertifikātu
Pēc traģēdijas Latvijas Būvinženieru savienība (LBS) apturēja septiņu iebrukušās ēkas tapšanā iesaistītu būvinženieru sertifikātus. Vēlāk gan Ekonomikas ministrija šādu savienības lēmumu atzina par prettiesisku, jo likums LBS ļauj sertifikātus anulēt, bet ne apturēt. Tādēļ janvārī savienība anulēja sertifikātus diviem inženieriem - konstruktoram Ivaram Sergetam un ekspertīzes veicējam Andrim Gulbim. Sergets gan lūdzis tiesu apturēt lēmumu par sertifikāta atņemšanu, bet tiesa divās instancēs viņa lūgumu noraidījusi.
Tikmēr liktenīgās ēkas ģenerālbūvnieks - SIA "Re&Re" - arī pēc Zolitūdes traģēdijas turpinājis piedalīties un uzvarēt valsts un pašvaldību iepirkumos. No tiem nozīmīgākie ir, piemēram, Ieslodzījumu vietu pārvaldes konkurss par Jaunā korpusa būvniecību Olaines cietumā, par ko kompānija saņems 4,3 miljonus eiro, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra korpusa rekonstrukcijas konkurss, kura līgumcena ir 2,1 miljons eiro, Rīgas domes konkurss par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas papildus darbiem, kas izmaksās 1,1 miljonu eiro, kā arī Saldus pašvaldības iepirkums par stadiona rekonstrukciju, par ko "Re&Re" saņems 3,1 miljonu eiro.
Vairākus mēnešus pēc traģēdijas, 2014.gada 17.aprīlī Zolitūdes traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki dibināja biedrību "Zolitūde 21.11.", kura joprojām pārstāv cietušo tiesības un patlaban ir uzskatāma par nozīmīgāko cietušo interešu pārstāvi dažādos līmeņos. Biedrība rūpējas par traģēdijā cietušajām ģimenēm, īpaši rūpējoties par bērniem, kuri traģēdijā zaudēja vecākus. Tā palīdz arī tiem, kuriem formāli valsts nevar palīdzēt, piemēram, traģēdijā dzīvesbiedru zaudējušiem cilvēkiem, kuriem oficiāla laulība nebija noslēgta.
Vēl pirms "Zolitūde 21.11.", izveidošanas, savu darbību februāra sākumā jau pārtrauca neilgi pēc traģēdijas ar skaļiem paziņojumiem izveidotā kustība "Neesi vienaldzīgs, esi atbildīgs", kā arī biedrība "Esi atbildīgs!". To izveidotāji - advokāti Aldis Gobzems un Aldis Alliks – gan joprojām turpina Zolitūdes traģēdijā cietušo juridisko aizstāvību.
Tomēr visskaļāko ažiotāžu un sabiedrības dusmas izpelnījās Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās izmeklēšanas komisijas veidošana. Komisija līdz reālajiem darbiem tā arī netika, jo priekšplānā izvirzījās jautājums par tās plānotajiem tēriņiem un atalgojumu. Pēc sabiedrības kritikas un sašutuma vētras trīs komisijas locekļi - bijušais Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, uzņēmēja Baiba Rubesa un bijusī organizācijas "Delna" pārstāve Inese Voika komisiju nolēma pamest. Jaunu komisiju tā arī neveidoja.
Gada laikā noplakušas arī sabiedrības dusmas. Ja pirmajās nedēļās pēc traģēdijas, īpaši sociālajos tīklos, populārs bija uzsaukums par "Maxima" veikalu boikotu, tad ar laiku šī apņemšanās ir noplakusi un arī pats tirgotājs būtisku ieņēmumu kritumu neizjūt.
Traģēdijas izmeklēšanas pārraudzību centās īstenot arī politiķi. Pērnā gada nogalē Saeimas Nacionālās drošības komisija uzņēmās parlamentāro pārraudzību un sāka sekot līdzi Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas norisei. Pēc jaunā parlamenta sasaukuma šis darbs tikšot turpināts, sola prezidents Andris Bērziņš.
Tikmēr 12.Saeima kā vienu no saviem pirmajiem darbiem jau izveidojusi Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju. Komisija izveidota par Latvijas valsts rīcību, izvērtējot 2013.gada 21.novembrī notikušās traģēdi-jas Zolitūdē cēloņus,un turpmākajām darbībām, kas veiktas normatīvo aktu un valsts pārvaldes un pašvaldību darbības sakārtošanā, lai nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos. Tāpat parlamentārā izmeklēšana norisināsies par darbībām minētās traģēdijas seku novēršanā. Komisijas izveidošanas jautājums tika skatīts parlamenta ārkārtas sēdē, kas bija sasaukta pēc 36 deputātu iesnieguma, kuru parakstījuši "Saskaņas", Latvijas Reģionu apvienības un partijas "No sirds Latvijai" deputāti.