Gads kopš bēgļu uzņemšanas: ieradušies 40%, Iekšlietu ministrija apmierināta ar paveikto
Foto: Reuters/Scanpix

Šajās dienās aprit gads, kopš Latvija saskaņā ar Briselē panākto vienošanos no bēgļu nometnēm uzņēma pirmos sešus cilvēkus. Iekšlietu ministrija (IeM) vērtē, ka tās atbildības jomās patvēruma meklētāju uzņemšanas plānā rakstīto dzīvē izdevies īstenot par vairāk nekā 90%, tikmēr Labklājības ministrijai (LM) nākas atzīt bezspēcību, pirmdien vēstīja raidījums "LNT Ziņas".

Savukārt Ekonomikas ministrija (EM) plāno vēlreiz piedāvāt valdībai lemt par risinājumiem, lai bēgļiem uzlabotu iespējas atrast dzīvesvietu.

Raidījums atgādina, ka rīcības plāns tapa IeM valsts sekretāres Ilzes Pētersones-Godmanes vadībā. Viņa skaidro, ka viena no ministrijas atbildības jomām bija atlasīt patvēruma meklētājus atbilstoši noteiktajam – ģimenes ar bērniem, ar izglītību utt., kas lielākoties arī izdevies.

"Otrs jautājums, protams, bija drošības atlase. Respektīvi, pārbaudes un statusa piešķiršana maksimums trīs mēnešu laikā, kas arī ir izdarīts. Principā mūsu kompetence, es uzskatu, ir vairāk nekā apmierinoša," sprieda Pētersone-Godmane.

Savukārt bezspēcību nākas atzīt LM, kas ir atbildīga par bēgļu integrēšanu darba tirgū. Ministrs Jānis Reirs (V) minēja, ka patvēruma meklētāji pārsvarā ir ekonomiskie bēgļi, kuru mērķis ir dzīve kādā no turīgajām Eiropas valstīm, nevis Latvijā. Tāpēc viņi nemaz neesot ieinteresēti strādāt mūsu valstī.

"Mūsu atbildība ir saistīta ar darbā iekārtošanos. Un, kā pierāda daži gadījumi, cilvēki izvairās no darba. Un te mēs neko nevaram izdarīt," secināja Reirs.

Lielākā problēma patvēruma meklētājiem izrādījusies nespēja atrast mājokli. Ar 139 eiro mēneša pabalstu ir par maz, lai bēglis varētu noīrēt dzīvokli. Un Pētersones-Godmanes vērtējumā tieši tas ir galvenais iemesls, kāpēc bēgļi no Latvijas bēg.

"Tajā brīdī, kad personām tiek piešķirts aizsardzības statuss, viņām ir jāpamet "Mucenieki"," viņa norādīja, atzīstot – to, ka sistēma nestrādā, apliecina tas, ka ir personas, kas ilgstoši pēc statusa piešķiršanas uzturas "Muceniekos". "Un patiesībā, būsim reāli, pēc tam, kad viņi saņem statusu un nespēj ilgāku laiku dzīves vietu gan ar mentoru palīdzību, gan pašas [atrast], tad viņi izvēlas pamest Latviju," atzina IeM pārstāve.

Lai risinātu šo problēmu, par mājokļiem atbildīgā EM valdībai atkārti piedāvās lemt par diviem variantiem. Viens no tiem paredz atvieglot dzīves vietas deklarēšanu. Tas bēgļiem ļautu saņemt sociālo atbalstu, un šos izdevumus pašvaldībām kompensētu no valsts budžeta. Otrs - pusgadu maksāt vismaz 250 eiro pabalstu dzīvokļa īrēšanai.

EM atturas prognozēt, vai kāds šiem risinājumiem varētu tikt atbalstīts.

"Šis ir, protams, ka politiski jutīgs jautājums. Līdz ar to skatīsimies. Tas ir Ministru kabineta jautājums, kur viņiem arī faktiski jāpieņem konceptuāls lēmums par vienu, otru alternatīvu," norādīja EM valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis.

Tikmēr joprojām tā arī nav izdevies pieņemt jau pagājušā gada vasarā sagatavotās likuma izmaiņas, kas paredz par mēnesi saīsināt bēgļa pabalsta izmaksāšanu, lai pirmajā mēnesī to izmaksātu dubultā apmērā un tādējādi vairotu izredzes noīrēt dzīvokli. Vienlaikus likuma izmaiņas paredz pārstāt maksāt pabalstu bēgļiem, kuri Latviju ir pametuši. Kamēr izmaiņas nav pieņemtas, uz Latvijas nodokļu maksātāju rēķina joprojām turpina dzīvot arī tie, kuri no valsts jau aizbēguši.

Kopumā uz Latviju gada laikā pārvietoti 207 cilvēki jeb aptuveni 40% no divos gados plānotā 531. Vairāk nekā pusei no pārvietotajām personām Latvija ir piešķīrusi starptautisko aizsardzību. Desmit cilvēkiem piešķirts bēgļa statuss, bet 115 saņēmuši alternatīvo statusu - tas nozīmē, ka viņiem uz gadu ir piešķirta uzturēšanās atļauja.

Kopumā ES bija plānojusi no bēgļu nometnēm līdz šā gada septembrim pārvietot 160 000 cilvēku. Tomēr jaunākie dati liecina, ka uzņemti tikai nepilni 12 000 jeb 7%.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Ekonomikas ministrija Iekšlietu ministrija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form