Gaidāms spriedums lietā par referendumu ierosināšanas kārtību
Foto: DELFI

Satversmes tiesa (ST) trešdien pulksten 10 pasludinās spriedumu tā dēvētajā "referendumu lietā", kurā tiek vērtēta referendumu ierosināšanas kārtība par konstitūcijas grozījumiem. Jautājums ST dienaskrārtībā nonāca šā gada sākumā, kad tika vākti paraksti referendumam par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā.

ST lietu ierosināja pēc tam, kad ar pieteikumu ST vērsās 30 Saeimas deputāti, tostarp, nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, vairāki "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķi.

ST vērtē, vai Satversmei atbilst likuma Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu normas, kas noteic, ka tautas nobalsošanai nododams ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts, ja Saeima to nav pieņēmusi bez satura grozījumiem un normas, kas nosaka, ka tad, ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.

ST vērtē, vai abas iepriekšminētās normas - likuma 11.panta 1.daļa un 25.panta 1.daļa - atbilst Satversmē noteiktajam, ka Latvija ir neatkarīga un demokrātiska republika, kā arī paredz referenduma rīkošanu gadījumā, lai likuma spēku iegūtu Saeimas izdarītie grozījumi Satversmes 1.nodaļas pantos, kas noteic, ka Latvijā vara pieder tautai, valsts teritoriālās robežas, karogu, un dod latviešu valodai valsts valodas statusu, kā arī 6.pantu pantu par Saeimas ievēlēšanas kārtību.

Tāpat tiek vērtēta abu apstrīdēto normu atbilstība Satversmes 78.pantam, kas dod tiesības mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.

ST 12. janvārī tika saņemts deputātu pieteikums, kurā izvirzīti vairāki prasījumi un kurā deputāti pauduši uzskatu, ka tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti jautājumi, kas groza valsts konstitucionālos pamatus, tostarp jautājums par valsts valodas statusa maiņu, pat ja Satversmē vārdiski tas nav paredzēts.

Lai arī Satversme to tieši neparedz, tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti ne tikai tie jautājumi, kas tieši minēti Satversmes 73.pantā, piemēram, budžets un likumi par aizņēmumiem, nodokļiem un vēl vairākiem citiem, un kas ir konstitucionāli, bet vēl jo vairāk, tādi jautājumi, kas ir antikonstitucionāli. Pieteicēji uzskata, ka apstrīdētās normas neatbilst Satversmei tiktāl, cik tajās nav paredzētas tautas likumdošanas iniciatīvas tiesību realizēšanas procesā iesaistīto valsts institūciju tiesības vērtēt iesniegto likumprojektu.

Savukārt Saeima nepiekrita deputātu viedoklim, norādot, ka apstrīdētās normas atbilst Satversmei.

Saeima arī iebilda deputātu uzskatam, ka apstrīdētajās normās neesot paredzēta procedūra, kādā valsts institūcijas izvērtē vēlētāju iesniegtus likumprojektus un ka apstrīdētās normas pieļaujot tautas nobalsošanas rīkošanu par likumprojektiem, kas neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Saeima ST norādījusi, ka Satversmes pieprasa, lai viena desmitā daļa vēlētāju, īstenojot savas likumdošanas iniciatīvas tiesības, iesniegtu "pilnīgi izstrādātu" likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Šāda prasība uzliekot pienākumu attiecīgo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu noformēt atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām, kā arī izvērtēt tā iespējamo atbilstību Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām.

Gadījumos, kad vēlētāji ir parakstījušies par likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, kas nav noformēts atbilstoši juridiskās tehnikas prasībām vai neatbilst Satversmei un Latvijas starptautiskajām saistībām, vai arī kaut kādā citā ziņā nav pilnīgi izstrādāts, Satversme un likums paredzot vairākas institūcijas, kurām esot pienākums šādu izvērtējumu veikt.

Saeima uzsver, ka tas, ja kādā gadījumā valsts institūcijas nav pienācīgi piemērojušas Satversmes un apstrīdētā likuma normas, automātiski nenozīmē šo normu neatbilstību Satversmei.

Saeima arī lūgusi ST izbeigt tiesvedību šajā ietā, paužot uzskatu, ka apstrīdēto normu teksts dublē Satversmes 78.pantu, pieteikumā pēc būtības ir vienkārši apstrīdētas šī panta gramatiski iespējamās nepilnības, bez tam - tautas nobalsošanas regulējums Satversmē ir ļoti plaši izskaidrots, līdz ar to ir zināms, kādos jautājumos tautas nobalsošanu nevar ierosināt, un patlaban vēlētāju iesniegta likumprojekta pieļaujamības izvērtēšana ietilpst Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) kompetencē.

Pieteikuma autori gan uzskata, ka šajā jautājumā nav skaidrs, ko nozīmē jēdziens "pilnībā izstrādāts" likumprojekts un nav noteikta iestāde, kas to vērtē, šis jautājums ir atstāts interpretācijai.

ST lietu pēc būtības izskatīja novembra beigās. Lieta tika skatīta atklātā - mutvārdu - procesā, kā arī tika uzklausītas ne tikai pieteikuma autoru un Saeimas interešu aizstāvji, bet arī vairākas pieaicinātās personas.

Source

www.DELFI.lv

Tags

Centrālā vēlēšanu komisija Saeima Satversme Zaļo un zemnieku savienība Valsts prezidents Vienotība
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form