Pirmdien, 8. martā, jeb dienu pirms tam, kad Ministru kabinets apņēmies vērtēt divus iespējamos rīcības variantus ar turpmākiem Covid-19 ierobežojumiem lipīgākā vīrusa paveida izplatības apstākļos, ministriem vēl nebija zināmi ekspertu piedāvātie varianti. Lai valdības locekļiem būtu pietiekami laika iepazīties ar Operatīvās vadības grupas piedāvājumu, Ministru prezidents valdības sēdes sākumu jau pārcēlis uz vēlāku laiku, nekā tas ierasts otrdienās.
Pirmdien pēc valdošās koalīcijas sadarbības sanāksmes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) žurnālistiem pastāstīja, ka sēdi pārcēlis uz pulksten 12, lai visiem ministriem būtu iespēja iepazīties ar materiāliem, ko sēdei gatavo Operatīvās vadības grupa ar variantiem. "Lai visi varētu saprast, ko iesaka eksperti un varētu pieņemt pēc iespējas labāku lēmumu," skaidroja Kariņš.
Jūtot dažu koalīcijas partneru kurnēšanu par lēmumu pieņemšanas procesu, Kariņš uzsvēra, ka "nevienā valstī šajā krīzē nav neviena cita lēmumu pieņēmēja kā katras valsts valdība, un tā tam arī ir jābūt".
"Eksperti no valsts vai privātā sektora pēc definīcijas ir savas konkrētās nozares speciālisti ar savu redzējumu. Tikai valdība var izvērtēt visus plusus un mīnusus un pieņemt pēc iespējas izsvērtu lēmumu. Cita mehānisma nav. Tiklīdz dokuments būs gatavs, ministriem tas būs pieejams un valdības sēde netiks sasaukta, kamēr visi nebūs iepazinušies ar to. Ja tas vēl nav līdz galam izstrādāts, tad notiek analīze par ļoti mainīgo situāciju," teica Kariņš, norādot uz vajadzību apkopot svaigāko informāciju.
Runājot par situāciju valstī kopumā, Kariņš atzina, ka visi ir savā ziņā noguruši no ilgstošās pandēmijas, un tā tas ir visā pasaulē, kur visi grib, lai tas beidzas.
"Laiku pa laikam ir vērts paskatīties, kas notiek citās valstīs, un salīdzināt ar sevi. Mēs līdz šim esam gan pavasarī, gan rudenī un ziemā izvairījušies no ļoti straujiem uzliesmojumiem, kas līdzi nes absolūtu slimnīcu pārslodzi un ļoti augstus mirstības rādītājus. Mēs no tā līdz šim esam izvairījušies un šobrīd kopīgiem spēkiem vēl panākam to, ka apstākļos, kad kaimiņvalstī Igaunijā strauji ceļas saslimstība, mums saslimstība pakāpeniski tomēr iet uz leju. Tātad esam kopīgiem spēkiem ļoti daudz ko paveikuši, un tagad ir jautājums, kā mums vispareizāk rīkoties, ņemot vērā, ka saslimstība samazinās, bet tajā pašā laikā jaunais lipīgais paveids izplatās Latvijā," teica Kariņš.
Valdības vadītājs atzina, ka "ne mums pirms gada bija rokasgrāmata, kā pareizi un droši darīt, ne mums šodien ir, bet gan pavasarī, gan šobrīd mēs valstī kopumā esam balstījušies uz ekspertu ieteikumiem un tā arī pieņemsim lēmumu. Mēs valstī uzveiksim šo pandēmiju, mums ir skaidra izeja – vakcinācija. No valdības puses esam tagad pasūtījuši papildus ļoti daudz vakcīnu devu, un otrajā ceturksnī sagaidām divus miljonus devu un to pašu trešajā ceturksnī. Vakcīnu mums pietiks, tagad jākoncentrējas tieši uz vakcinācijas procesu, ko es arī prasu no Veselības ministrijas. Mēs redzam, ka sākumposmā ir bijušas grūtības, lai gan mēs redzam, ka visas vakcīnas, kas valstī ienāk, arī tiek izpotētas. Mums jāgatavojas uz 1. aprīli, kad ienāks daudz lielāki vakcīnu sūtījumi, un mums ir svarīgi, lai tie nestāvētu noliktavās un lai mēs organizētā veidā varētu veikt masveida vakcināciju, un varētu domāt, kā pakāpeniski atgriezties daudz maz normālā ikdienā".
Neviens no koalīcijas pārstāvjiem pirmdien nebija gatavi komentēt, kādus lēmumus par stingrākiem ierobežojumiem valdība otrdien varētu pieņemt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) norādīja, ka otrdienās ministri iegūst pilnu spektru informācijas, kurā balstoties, pieņem kompleksu lēmumu. Kamēr neesam redzējuši kompleksu ainu, nav pareizi runāt par kādu atsevišķu ierobežojumu tagad, jo valdība pēdējo nedēļu laikā strādā tādā veidā, ka raugās uz situāciju kompleksi, lai sasniegtu labāko rezultātu, teica ministrs.
Nacionālās apvienības pārstāvis, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards sacīja, ka uzklausīs informāciju no ekspertiem, un "skaidrs, ka jāpieņem konsekventi lēmumi, kas izriet no mūsu iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Ja nepieciešams, tad arī iepriekšējo lēmumu precizēšana. Diskusija būs publiska, un sabiedrība varēs redzēt, uz kādas informācijas pamata lēmumi tiek pieņemti".
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) par to, ka otrdien no ekspertiem ministri uzzinās informāciju, teica, ka tā ir lieta, kas prasa uzlabojumus krīzes vadības darbā. "Uzskatu, ka forma, kādā tiek vadīta krīze, ir sevi izsmēlusi. Tā var turpināt, bet tas nenovedīs pie labākām sekām. Nav produktīvi, ja grupa, kurā strādā ministriju valsts sekretāri, jautājums tikai izrunā, tai būtu arī jāpieņem lēmumi, kurus ar konkrētu pamatojumu piedāvāt ministriem savlaicīgi. Ja valdības sēdes laikā tiek tikai izskaidrota kāda pozīcija, bet netiek piedāvāts lēmums, tas noved pie tā, ka valdības locekļi diskutē tikpat ilgi un mēdz arī nepieņemt lēmumus," teica Bordāns, kurš nevarot tagad atbildēt, kādi ierobežojumi nepieciešami turpmāk, jo viņam nav zināma argumentācija.
Partijas "Par cilvēcīgu Latviju" pārstāvis Māris Možvillo par ierobežojumiem sacīja, ka "joprojām neredzam dažādo ierobežojumu ietekmi uz saslimstības mazināšanos. Lielākā problēma ir tā, ka uzņēmēji ir gatavi tos ievērot, bet to kontrole nekvalitatīvu likumu vai nepareizas interpretācijas dēļ frizieru un skaistumkopšanas salonos ir tāda, ka vienīgie, kas to nekontrolē, ir zivju inspektori un mežsargi. Visas pārējās institūcijas, kam ir tiesības kaut ko kontrolēt, ir jau neskaitāmas reizes bijušas gan frizētavās, gan skaistumkopšanas salonos un gandrīz katru dienu pārbauda uzņēmējus".
Možvillo sacīja, ka ierobežojumiem jābūt skaidri saprotamiem, ar skaidri saprotamu mērķi un rezultātu, bet šobrīd rezultāti nav īsti skaidri. Saslimstība krītas, bet krītas varbūt pavisam citu iemeslu dēļ, tāpēc jāvērtē un jāievieš saprotami ierobežojumi, jāatceļ nesaprotamie, un tad arī būs pavisam citi rezultāti, uzskata deputāts.
Saglabājot esošos ierobežojumus, ar pašreizējo saslimstības samazinājuma tempu epidemioloģiskā situācija Latvijā uzlabosies maijā, tā pirmdien paziņojis Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).
Ar Covid-19 inficēto cilvēku skaits Latvijā turpina lēni samazināties – salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, saslimstība samazinājusies par 11,2% un atklāti vidēji 592 jauni inficēšanās gadījumi dienā. Latvijas 14 dienu kumulatīvais rādītājs uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ir 461,9. Saglabājot esošos drošības pasākumus, ar pašreizējo lēzeno saslimstības samazinājuma tempu epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos, kad valstī reģistrētu mazāk par 200 saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju dienā, varētu sagaidīt maijā, lēš SPKC.
Pēdējo septiņu dienu laikā Latvijā sasniegts līdz šim lielākais veikto testu skaits – veikti kopumā 81 179 testi. Vidējais pozitīvo testu īpatsvars ir 5,1% (pirms septiņām dienām – kopumā 70 477 testi, pozitīvo testu īpatsvars 6,6%). Veikto testu skaita dinamika nedēļas laikā pieaugusi par 15,2%, veicot vidēji 11 542 testus dienā (pirms septiņām dienām – 10 068 testi dienā).
Aizvadītajā nedēļā fiksēti kopumā 4145 jauni inficēšanās gadījumi ar Covid-19, salīdzinot ar 4667 jauniem gadījumiem pirms septiņām dienām. Analizējot saslimstību reģionos, samazinājums novērots visos Latvijas reģionos (t.sk. Rīgā) un visās vecuma grupās, izņemot bērnus. Joprojām vērojams saslimstības pieaugums bērnu vidū vecuma grupā no 0 līdz 14 gadiem. Visaugstākā saslimstība vērojama 10-19 gadus veco jauniešu vidū.
SPKC atgādina, ka mūsu kaimiņvalstī Igaunijā saslimstība turpina pieaugt, un ar 14 dienu kumulatīvo rādītāju 1309,1 Igaunija Covid-19 saslimstības izplatībā ir otrajā vietā starp Eiropas Savienības valstīm. Igaunijā, kur mācību process noritēja klātienē, salīdzinot ar Latviju, vecumā no 10-19 gadiem vērojams divreiz augstāks saslimstības īpatsvars. Tas apliecina, ka mācības klātienē ietekmē bērnu saslimstības īpatsvaru.
Epidemiologu aprēķinātais Covid-19 infekcijas reproduktivitātes koeficients (R) Latvijā šobrīd ir 0,91 (pirms nedēļas bija 0,97). Tas nozīmē, ka 100 saslimušo inficē mazāk kā 100 citus cilvēkus.
"Tomēr, vērtējot situāciju kopumā, redzam, ka epidemioloģiskā situācija Latvijā ir ļoti svārstīga un trausla. Vērtējot Covid-19 saslimstību, ko nosaka B.1.1.7. celma izplatība Latvijā, situācijas uzlabošanās paredzama tikai maijā. Ikvienam Latvijas iedzīvotājam nepieciešams izvērtēt savas ikdienas gaitas. Vai darba pienākumus iespējams veikt attālināti? Vai uz veikalu dodas viens ģimenes loceklis? Vai, parādoties kaut nelieliem saslimšanas simptomiem, es paliku mājās un uzsāku ārstēšanos? Vai, apmeklējot sabiedriskās vietas, pareizi lietoju sejas masku, nosedzot degunu un zodu? Vai ievēroju drošu fizisko distanci no citiem sabiedriskās vietās (piemēram, veikalā, degvielas uzpildes stacijā u.tml.)? Lai saslimstības izplatība turpinātu samazināties, svarīga ir ikviena līdzcilvēka iesaiste un atbildība," uzsver SPKC.
