Foto: LETA
Stacionāra "Gaiļezers" pirmā korpusa pārbūve un atjaunošana uzlabos ārstniecības personāla darba apstākļus un tostarp veicinās pacientu aprūpes procesa pilnveidošanos, prezentējot jaunās telpas, otrdien medijiem pavēstīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis.

Nepilnu 19 mēnešu laikā ir noslēdzies līdz šim lielākais kāda Austrumu slimnīcas stacionāra pārbūves process. Slimnīcā norāda, ka pacientiem, kuri ārstēsies kādā no atjaunotā korpusa nodaļām, būs nodrošināti mūsdienu prasībām atbilstoši ārstniecības apstākļi.

Veselības ministre Ilze Viņķele (AP) pasākumā uzsvēra, ka Austrumu slimnīca ir lielākā medicīnas iestāde Latvijā, tāpēc tai ir jābūt vietai, kur gan pacientiem, gan visam medicīnas personālam jājūtas komfortabli un droši.

"Trešdaļa no stacionāra "Gaiļezers" ēkas ir tapusi par modernu, skaistu, gaišu un drošu vidi gan personālam, gan pacientiem. Vēlos izteikt milzīgu pateicību visiem tiem varonīgajiem un izturīgajiem – darbiniekiem un pacientiem – kuri ir varējuši strādāt, ārstēties, gan arī vienlaikus pārdzīvot šos remontdarbus," stāstīja ministre.

Viņa izcēlu faktu, ka šajā Covid-19 pandēmijas laikā ir arī kāds priecīgs notikums - rasts finansējums arī stacionāra "Gaiļezers" 9. korpusa telpu renovācijai un plānots, ka nākotnē Latvijas Onkoloģijas centra ēkā tiks veikti tikpat vērienīgi telpu remontdarbi.

Slimnīcas valdes priekšsēdētājs savukārt neslēpa, ka stacionāra pirmās kārtas renovācijas projekts bija liels izaicinājums. "Centāmies plānot būvniecības procesa gaitu tā, lai būtiski netiktu ietekmēts pacientu ārstniecības process. Sadarbojāmies un realizējām uzsākto projektu paredzētajos termiņos," sacīja Paeglītis, izsakot pateicību būvniecības darbu veicējiem par izpratni un komplicētiem risinājumiem, plānojot pārbūves procesu.

"Tagad pacienti ārstēsies mūsdienīgi aprīkotās palātās un, iespējams, teiks, ka ne tikai mājās sienas ārstē," izteicās slimnīcas vadītājs, paužot gandarījumu, ka slimnīcas ārstniecības personāls tagad varēs strādāt funkcionālā un sakārtotā darba vidē. Tāpat Paeglītis izteica pateicību visiem slimnīcas darbiniekiem par izpratni un katra personīgo devumu kopējā projekta virzībā.

Ārstniecības padomes priekšsēdētājs, profesors Aivars Lejnieks uzsvēra, ka Austrumu slimnīca ir ne tikai lielākā slimnīca valstī, bet arī viena no intelektuāli bagātākām slimnīcām - tajā strādā izcils, profesionāls medicīnas personāls. Viņš stāstīja, ka 13% medicīnas māsām ir maģistra grāds, ap 10% ārstiem ir medicīnas zinātņu grāds.

Slimnīcā, pēc Lejnieka sacītā, plecu pie pleca kopā strādā ārsti klīnicisti, docenti, profesori, un vairāk nekā 50% no ārstiem ir tiesīgi apmācīt.

Vienlaikus nenoliedzams spēks, pēc profesora sacītā, ir jaunie ārsti – 320 rezidenti un medicīnas studenti gan no Rīgas Stradiņa universitātes, gan Latvijas Universitātes, gan māsu skolām. "Mums šodien ir cerība, ka šis slimnīcas atjaunošanās process nebeigsies tikai ar šo korpusu un pēc dažiem gadiem viss slimnīcas personāls varēs veikt visas universitātes slimnīcas funkcijas –ārstniecību, izglītību, zinātni, normālos, cilvēcīgos, pacientiem un personālam draudzīgos apstākļos," klāstīja Lejnieks.

Austrumu slimnīcas valdes loceklis Aleksejs Višņakovs pasākumā akcentēja, ka "Gaiļezera" pirmā korpusa pārbūvētajās telpās ir visi priekšnoteikumi nodrošināt augstu epidemioloģiskās drošības pakāpi. Tāpat ārstniecības nodaļās pacientu ārstēšanai un aprūpei paredzētās telpas ir nodalītas no pārējām telpām, tādējādi, pēc Višņakova sacītā, pacientiem tiks nodrošināti mūsdienu realitātei atbilstoši ārstēšanās apstākļi.

Savukārt Austrumu slimnīcas ārstniecības direktors un ķirurģijas galvenais speciālists, profesors Haralds Plaudis skaidroja, ka jau patlaban ieguvumus izmanto neiroloģijas nozares ārsti un pacienti, jo jau šobrīd insulta pacientu aprūpei ir pieejamas vismaz 18 augstākā līmeņa aprīkotas pastiprinātās uzraudzības gultas.

Ir atjaunotas stacionāra "Gaiļezers" pirmā korpusa ārstniecības un koplietošanas telpas kopumā 18 788,54 kvadrātmetru platībā. Papildu ir iegādāts medicīniskais aprīkojums, mēbeles, sadzīves tehnika un ieviesti dažādi informācijas tehnoloģiju risinājumi. Veikta visu izbūvēto inženiersistēmu testēšana, nodošana ekspluatācijā, kā arī slimnīcas personāla apmācība.

Kopējās projektēšanas, būvdarbu, autoruzraudzības un būvuzraudzības izmaksas ir 13 857 119 eiro (ar pievienotās vērtības nodokli), tajā skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 11 448 004 eiro, savukārt valsts budžeta līdzekļi 1 212 142 eiro, bet SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" līdzekļi ir 1 196 973 eiro.

Jaunizbūvētajā stacionārā pacientu palātas ir aprīkotas ar atsevišķiem sanitārajiem mezgliem. Tāpat ir padomāts arī par piemērotu aprīkojumu cilvēkiem ar ierobežotām kustību iespējām, tāpēc palātās ir uzstādītas jaunas medicīniskās konsoles, kas ļaus pacientiem operatīvi lūgt palīdzību vai ziņot par kādām medicīnisko manipulāciju problēmām, kā arī pacientu gultas aprīkotas ar nepieciešamajiem skābekļa un saspiestā gaisa pievadiem.

Savukārt nodaļas aprūpes māsas tagad varēs ērtāk pieslēgt dažādas medicīnas ierīces un iekārtas pacienta veselības stāvokļa novērošanai. Lai nodrošinātu pacientu privātumu un ērtības - gultas savstarpēji nodalītas ar medicīnas aizkariem.

Ārstniecības nodaļu telpas, kur tiek veikta pacientu ārstniecība un aprūpe ir nodalītas no apmeklētāju un personāla telpām, tādējādi nodrošinot augstāku epidemioloģiskās drošības pakāpi.

Papildu veiktajiem būvdarbiem pacientu palātās pilnībā aprīkotas ar jaunām mēbelēm un aprīkojumu - katram pacientam paredzēts individuāls skapis, jaunas un modernas gultas.

Atjaunotajā ārstniecības korpusā ir ieviesti un uzlaboti klientu apkalpošanas procesi, samazinot plānveida pacientu ceļu no ienākšanas slimnīcā līdz uzņemšanai ārstniecības nodaļā. Slimnīcā skaidro, ka tas faktiski nozīmē, ka plānveida iepriekš pieteikti pacienti tiks uzņemti tieši ārstniecības nodaļā, bez citu struktūrvienību apmeklēšanas.

Austrumu slimnīcas tehniskais direktors Pjotrs Harlamovs norādīja, ka īpaši tika domāts par dažāda veida drošības sistēmu ieviešanu un integrēšanu slimnīcas ikdienā. "Piemēram, personāls ikdienā izmantos personalizētos piekļuves kontroles sistēmas rīkus. Tāpat katrā nodaļā tagad ir video novērošanas kameras, jo apzināmies, ka pacientu un personāla drošība ir ārkārtīgi svarīga," uzsvēra Harlamovs.

Renovācijas rezultātā ir ierīkoti jauni ūdensvada un kanalizācijas iekšējie tīkli un iekārtas, izbūvētas jaunas apkures un ventilācijas sistēmas, ierīkoti jauni elektroapgādes tīkli, kā arī ieviesta jauna ugunsdzēsības sistēma.

Esošā projekta laikā tika atjaunota puse no stacionāra "Gaiļezers" ārstniecības nodaļām, bet pateicoties 2020.gada pavasarī Latvijas valdības un Veselības ministrijas atbalstam, ir piešķirts papildu finansējums arī otras puses stacionāra atjaunošanai.

Šobrīd izsludināts publisks iepirkums tālāko būvdarbu veikšanai un paredzēts, ka pilnīga ārstniecības nodaļu atjaunošana stacionārā "Gaiļezers" tiks pabeigta 2022.gadā. Pēc stacionāra "Gaiļezers" atjaunošanas, piešķirtā finansējuma apmērā tiks atjaunotas arī ārstniecības nodaļas ēkā Hipokrāta ielā 4.

Šī gada 16.oktobrī Austrumu slimnīcas valde parakstīja gala pieņemšanas - nodošana aktu, bet Rīgas pilsētas būvvalde 25.septembrī sniedza pozitīvu atzinumu par veiktajiem būvdarbiem. Stacionāra "Gaiļezers" pirmā korpusa telpu un inženiertīklu atjaunošanu, realizējot Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu, veica SIA "NewCom Construction". Būvuzraudzību nodrošināja SIA "Būvalts".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!