Gaismas pils būvnieki patvaļīgi gribējuši piemērot sev izdevīgāku indeksu, uzskata KM
Foto: F64

Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvnieki patvaļīgi centušies izmainīt līgumā nolīgtos Būvniecības izmaksu indeksus darbaspēkam, mehānismiem un materiāliem piemērošanu pret Darbaspēku izmaksu indeksu būvniecības nozarē, jo tie viņiem bijuši izdevīgāki, liecina civillietā par aptuveni 12 miljonu eiro piedziņu no valsts par Gaismas pils būvniecību atbildētāja Kultūras ministrijas (KM) pārstāvja, advokāta Romualda Vonsoviča teiktais Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Trešdien atbildētājs sniedza savus paskaidrojumus, norādot, ka KM vēlas vērst tiesas uzmanību uz papildu apstākļiem, kāpēc prasība par daudzu miljonu eiro piedziņu ir nepamatota un noraidāma. Vonsovičs skaidroja, ka līguma apakšpunktā skaidri formulēts, kādi indeksi piemērojami un kāds ir to iegūšanas avots. Prasītāja ieskatā KM pārkāpusi līgumu un cenas korekcijām piemērojusi nepareizus indeksus un līdz ar to nepamatoti neizmaksājusi daļu no līguma cenas, taču atbildētājs šādam uzskatam nepiekrīt.

Atbildētāja advokāts uzsvēra, ka būvdarbi veicami ne tikai saskaņā ar būvprojektu un līgumu, bet arī saskaņā ar citiem Latvijā spēkā esošiem normatīviem aktiem. Ministru kabinets bija paredzējis bibliotēkas būvniecības projekta izmaksu sadārdzinājumu izmaksu kārtību, tostarp to, ka būvniecības izmaksu sadārdzinājums ir finansējums no projekta paredzētajiem līdzekļiem reizi ceturksnī balstoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem par būvniecības izmaksu indeksu. Normatīvie akti stingri nosaka gan līguma cenas maksimālo apmēru, gan kārtību, kādā veicamas izmaksu korekcijas, un tas bija saistošs noslēdzot līgumu.

Līguma speciālajos noteikumos iestrādātais 13.8 apakšpunkts regulē jautājumu par nepieciešamajām izmaksu korekcijām, liecina advokāta paustais tiesā. Tāpat advokāts uzsvēra, ka prasītāja paskaidrojumiem pievienojusi slēgta konkursa par būvdarbiem uzaicinājumu, kā arī norādījusi, ka 2007. gada jūlijā KM kā pasūtītāja apstiprinājusi konkursa noteikumus, no kuriem izriet, ka puses pielīgušas darbaspēka izmaksu indeksus. KM vērsa tiesas uzmanību, ka šis dokuments un attiecīgi prasītājas argumenti attiecas uz citu iepirkuma konkursu, kas beidzies bez rezultāta. Savukārt līgums par LNB būvniecību noslēgts uz cita iepirkuma pamatu.

Pusēm ir atšķirīga izpratne par 13.8 apakšpunkta interpretāciju. Atbildētāja ir pārliecināta, ka līguma noslēgšanas brīdī prasītāja un atbildētāja griba bija vērsta uz to, lai projekta realizācijas laikā sniegtu garantijas prasītājam gadījumā, ja izmaksas būtiski sadārdzinās, un atbildētājam tieši pretēji - ja izmaksas samazinās. Puses vienojās paredzēt iespēju, ka reizi ceturksnī pārskatāms cenas izmaksu posteņiem, vadoties pēc inflācijas vai deflācijas. Ievērojot pušu gribu, puses vienojušās izteikt abpusēji saistošā un pieņemamā redakcijā, pauda KM pārstāvošais advokāts.

Balstoties uz šo līgumu, tika aprēķinātas korekcijas summas, par kurām inflācijas vai deflācijas rezultātā samazināma vai palielināma izmaksu summa. Puses paredzējušas, ka korekcijas summas aprēķināmas no Būvniecības izmaksu indeksiem (BII) par resursu pamatgrupām - darbaspēks, mehānismi un materiāli. Vonsovičs pauda, ka nevar būt šaubas, ka, noslēdzot līgumu, puses bija abpusēji un labprātīgi vienojušās, ka piemērojami CSP oficiālie Būvniecības izmaksu indeksi.

Atbildētāja ieskatā trīs gadus pēc līguma noslēgšanas, kad Būvniecības izmaksu indeksi kļuva finansiāli neizdevīgi, prasītāja patvaļīgi mainīja līgumā paredzētā 13.8 apakšpunkta piemērošanu, apgalvojot, ka piemērojams Darbaspēku izmaksu indekss un Būvniecības izmaksu indekss birojiem.

Vonsovičs pauda, ka prasītājs tiesā cenšas radīt šķietamību, ka pušu griba bijusi tāda, ka piemērojams Darbaspēku izmaksu indeksi, bet tas neatbilst resursu pamatgrupām. Prasītājas patiesā griba bija resursu pamatgrupām, kas atbilst Būvniecības izmaksu indeksiem, nevis Būvniecības izmaksas indekss birojiem un citu darbaspēka izmaksu indekss. Atbildētāja pārstāvis pauda, ka vairākus gadus pēc līguma prasītājs nesekmīgi centās panākt līguma grozīšanu, lai iegūtu izdevīgākus indeksus. Savukārt CSP savās oficiālajās atbildēs skaidri norādījusi uz kādiem elementiem attiecināmi Būvniecības izmaksu indeksi. Trīs gadu laikā no 2008. gada trešā ceturkšņa līdz 2011. gada otrajam ceturksnim tika piemēroti Būvniecības izmaksu indeksi resursu pamatgrupām, kas bija pušu pielīgtie indeksi, bet prasītājs meklēja veidus kā šos indeksus aizstāt ar sev izdevīgākiem.

Lietā atrodama ar 2011. gada maiju datēta vēstule, kurā prasītājs centies pārliecināt inženieri, ka līgumā noteiktais 13.8 apakšpunkts neatspoguļojot galvenā būvuzņēmēja izmaksu galvenās tendences, lai arī atzina, ka kopš 2008. gada darbaspēka izmaksas ir pakļautas samazinājumam atbilstoši Būvniecības izmaksu indeksu pamatgrupai, tādējādi prasītājam atzīstot šos indeksus sev par saistošiem, pauda advokāts. Atbildētāja ieskatā, vēstule demonstrē par kādu indeksu piemērošanu puses vienojušās, bet prasītājs nesekmīgi centusies grozīt līgumu, lai Būvniecības izmaksu indeksus resursu pamatgrupām aizstātu ar prasītājam izdevīgākajiem – Darbaspēka izmaksu indeksu būvniecības nozarei un Būvniecības izmaksu indeksu birojiem.

No Vonsoviča teiktā izriet, ka būvnieki uzskata, ka LNB piedāvā biroju telpu nomu, tāpēc pielīdzināma augstas klases biroja ēku tipam. Advokāts gan norāda, ka šis apgalvojums ir nepareizs, jo LNB neiznomā biroja telpas. Turklāt paša prasītāja pasūtītajā būvinženieru ekspertīzes atzinumā ēka saskaņā ar MK noteikumiem iekļauta klasifikācijā – muzeji un bibliotēkas ēku grupa.

Savukārt prasītāja pasūtītajā kompānijas "Deloite" atzinumā skaidrots, ka Darbaspēka izmaksu indekss iekļauj ne tikai strādnieku izmaksas, bet arī vadības un administratīvā aparāta algas, bet Būvniecības izmaksu indeksi atspoguļo tikai darbinieku algas, kas ir iekļautas tiešajās izmaksās, liecina advokāta teiktais. Viņš arī norādīja, ka CSP, atbildot uz KM iesniegumu par būvniecības izmaksu aprēķināšanu, skaidrojis, ka Darbaspēku izmaksu indekss nav Būvniecības izmaksu indekss un katrai no šīm kategorijām ir atšķirīgas definīcijas, metodoloģija, aptvērums.

Vonsovičs atbildētāja vārdā tiesā lūdz izbeigt tiesvedību, bet, ja šis lūgums netiek apmierināts, tad prasību noraidīt pilnībā un piedzīt no prasītāja par labu KM tiesāšanās izdevumus.

Savukārt advokāts Kalvis Torgāns, kurš arī pārstāv KM, norādīja, ka prasījumā par šiem maksājumiem ir iestājies noilgums, kā to paredz Komerclikums. Torgāns skaidroja, ka Komerclikums paredz trīs gadu noilguma termiņš strīdu risināšanai. Šajā lietā strīds ir par maksājumiem, kas bijuši pirms trīs līdz deviņiem gadiem, uz ko iestājies noilgums.

No Torgāna teiktā izriet, ka prasījumi pirmo reizi atbildētājam skaidri pateikti tikai 2018. gada 26. septembrī kopā ar prasības grozījumiem un prasības aprēķinu. Līdz ar to Torgāna ieskatā visi prasījumi, kādus izvirza prasītājs par laiku līdz 2018. gada 15. janvārim ir noilguši un nav izskatāmi.

Jau ziņots, ka šā gada sākumā tiesā nonāca pilnsabiedrības "Nacionālo būvkompāniju apvienība" prasība par 11,45 miljonu eiro piedziņu no valsts. Vienā no iepriekšējām tiesas sēdēm prasītāji lūdza palielināt no KM piedzenamo naudas apjomu līdz aptuveni 12,06 miljoniem eiro, bet pēcāk samazināt par aptuveni 35 eiro.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar pieteikumu tiesai, pilnsabiedrības pārstāvji uzskata, ka tai par LNB ēkas būvniecības procesu pienākas parāda summa, līgumsods un nokavējuma procenti. Kopā tas veido aptuveni 12,06 miljonus eiro.

KM pārstāve Lita Kokale iepriekš paudusi pretēju nostāju, norādot, ka, saskaņā ar 2008. gada 15. maijā noslēgto līgumu, kā arī LNB būvuzrauga "Hill International" izdoto noslēguma maksājuma apstiprinājumu, KM līdz 2016. gada 31. decembrim veikusi pēdējo maksājumu 104 904 eiro apmērā par LNB būvniecību. Ministrijas pārstāve iepriekš arī norādīja, ka valsts par LNB ēkas būvniecību astoņu gadu laikā samaksājusi 195 565 638 eiro.

Savukārt "Nacionālā būvkompāniju apvienība" iepriekš norādījusi, ka prasība tiesā iesniegta pēc vairākkārtējiem mēģinājumiem strīdā panākt ārpustiesas risinājumu.

Tā prasa valsti izpildīt savas saistības un norēķināties par paveikto darbu. Apvienības padomes priekšsēdētājs Māris Saukāns iepriekš pauda, ka būvnieku prasība nepārsniedz LNB kompleksa celtniecībai paredzēto finansējumu, kā arī neesot papildu samaksa jau nolīgtajai summai.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Būvniecība Centrālās statistikas pārvalde Gaismas pils Kultūras ministrija Latvijas Nacionālā bibliotēka
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form