Atšķirībā no iepriekšējās Saeimas pieņemtā likuma jaunais projekts neparedz Latvijas atbalsta fonda dalību uzraudzības padomē, celtniecības darbu, finansējuma plāns un grafiks vairs nebūs jāapstiprina valdībai, netiek paredzēta arī Valsts nekustamā īpašuma aģentūras līdzdalība celtniecībā. Nav arī vairs paredzēts, ka celtniecībai tiks ņemts valsts galvots kredīts, ko iepriekšējā valdība uzskatīja par galveno faktoru, kas ļautu nepalielināt budžeta deficītu laikā, kad būs vajadzīgs visvairāk naudas. Kā ziņots, bibliotēkas izmaksas ir ap 90 miljonu latu, un arī jaunais likumprojekts to paredz atklāt 2008.gada rudenī.
Uz finanšu avotu neskaidrību un sabiedrisko organizāciju līdzdalības trūkumu tik lielā projektā, kas esot starptautiski netipiska prakse, norādīja Tautas partijas deputāts, bijušais finanšu ministrs Gundars Bērziņš. Koalīcijas pārstāvji atbildot kritizēja iepriekšējo valdību, kas neesot nodalījusi uzraudzību no izpildes.
Pēc Edgara Jaunupa (JL) teiktā, iepriekšējās valdības dēļ bibliotēkai palikuši tikai 5,8 miljoni latu no Latvijas kuģniecības privatizācijas, savukārt G.Bērziņš aicināja izlasīt vēl joprojām spēkā esošo likumu, kas kuģniecības naudu paredz tikai gatavošanās darbiem, turklāt tikai pēc pārējo normatīvajos aktos paredzēto izmaksu segšanas. Jaunajā likumprojektā kā galvenais avots minēti maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu un Latvijas Bankas maksājumi budžetā.
Par likumprojekta atbalstīšanu balsoja koalīcijas un Tautas saskaņas partija, pret — Tautas partija, bet PCTVL deputāti atturējās. Otrajam lasījumam, kas būšot 8.maijā, priekšlikumus paredzēts pieņemt līdz 22.aprīlim.