Galamērķis – piekraste. Atpūtnieku 'pēdas' dabā
Foto: Solveiga Kaļva

"Nedēļas nogalē braucu cauri jūrmalciemiem, un septiņus kilometrus garajā Gausajā jūdzē ir garum gara automašīnu rinda – katrā auto vismaz divi cilvēki, lērums ar atkritumiem un izstaigātas kāpas." Par šādu ainu portālu "Delfi" informēja lasītāja, kura uztraucas par paliekošajām sekām, ko cilvēks atstāj aiz sevis dabā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Gan vietējo, gan tuvo kaimiņzemju tūristu skaits Latvijas atpūtas vietās nudien pieaudzis, portālam "Delfi" apstiprināja AS "Latvijas Valsts meži" (LVM) pārstāvis Edmunds Linde. Kādas "pēdas" tūristi atstāj un vai atbildīgajām iestādēm un pašvaldībām tās izdodas dzēst, skaidro portāls "Delfi".

"Tās ir galvenās Covid-19 sekas, manuprāt, kas vispār Latvijā ir, – dabai ir daudz lielāka slodze, vairāk braukā pa šejieni, apskata daudz vairāk vietu. Tur ir atkritumi, izbradātas kāpas," bažās dalījās lasītāja, kura jau kopš bērnības bieži devusies uz Gauso jūdzi, jo tur piekrastē parasti esot mazāk cilvēku.

Savukārt LVM portālam "Delfi" norādīja, ka par atpūtnieku skaita pieaugumu šogad liecina arī savākto atkritumu daudzums.

Kā norāda Linde, sūdzību par to, ka ar kārtības uzturēšanu dabas teritorijās netiktu galā, nav. "Mums par visām mūsu populārākajām atpūtas vietām ir noslēgti apsaimniekošanas līgumi, kas nozīmē kopšanu, uzturēšanu, atkritumu vākšanu, zāles pļaušanu un citus darbus. Arī labošanu, ja kāds inventārs ir pabojāts. Mēs sadarbībā ar mūsu pakalpojumu sniedzējiem veicam šos pakalpojumus nepieciešamajā apjomā," teica Linde.

"Šogad daudzi nebrauc prom"

Kamēr lasītāja bažījas par krietno ļaužu pulku, kas caur Gauso jūdzi dodas uz piekrasti, izbradājot kāpas un atstājot atkritumu kaudzi, citās domās ir šīs teritorijas apsaimniekotāji – Dabas aizsardzības pārvalde (DAP).

"Neteiksim, ka apmeklētāju ir krietni vairāk, bet viņi parādās vietās, kur iepriekš apmeklētāju vispār nav bijis. Tas ir tādēļ, ka cilvēki mazāk ceļo ārpus Latvijas, viņi ceļo vairāk pa Latviju. Viņi ir vairāk izkliedēti. Tas bija īpaši vērojams pavasarī, kad cilvēki izvairījās no populārākajām dabas takām," portālam "Delfi" norādīja DAP pārstāve Agnese Balandiņa.

Viņasprāt, cilvēku skaits Ķemeru nacionālajā parkā saulainajās dienās ir mazliet lielāks nekā citus gadus, jo "saulaino, pludmalei piemēroto dienu ir mazāk".

Viena no pašvaldībām, kas rūpējas par kārtību atsevišķās Ķemeru nacionālā parka teritorijās, ir Engures novada dome. Liels apmeklētāju skaits nudien ir novērots, taču, kā norāda domes izpilddirektors Imants Valers (ievēlēts no Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK), tas nāk par labu vietējiem ēdināšanas un tūrisma nozares uzņēmējiem.

"Šogad ļoti daudzi nebrauc prom (uz ārzemēm – red.), bet brauc tepat uz jūru atpūsties, un visi stāvlaukumi, arī kafejnīcas tiešām ir pilnas. Šogad cilvēku daudzums ir jūtami lielāks – gan latvieši, gan igauņi, lietuvieši un tūristi no tālākām zemēm pie mums brauc, mums ir laba situācija ar Covid-19. Kafejnīcās sestdienās, svētdienās tiešām iepriekš jāpiesaka galdiņš, man liekas, tā vēl nav bijis," lēsa Valers.

"Atkritumu kaste dabā ir atkritumu kaste dabā"

"Ķemeru nacionālajā parkā, kur ir priežu mežs un ļoti aizsargātas teritorijas, bija tūkstošiem mašīnu, kurās katrā noteikti bija vismaz kādi divi trīs cilvēki. Tas nozīmē, ka nenormāls daudzums cilvēku izgāja cauri vietām, kur nav ne laipu, ne atkritumu kastu. Būtu ļoti dīvaini, ja tur nebūtu liela atkritumu daudzuma un izbradātu kāpu. Šajās teritorijās pat nedrīkst celt teltis," teica lasītāja par savu izbraukumu no Lapmežciema līdz Plieņciemam.

Valers, taujāts par to, kā pašvaldība tiek galā ar atkritumu savākšanu, teica, ka nevar precīzi noteikt, vai to daudzums ir pieaudzis, jo nav veikta attiecīga uzskaite. Tomēr redzams, ka atkritumu tvertnes ir pilnas. Šajā pašvaldībā atkritumus savācot un izvedot katru rītu.

"Tie (konteineri – red.) ir pilni, bet tā, lai teiktu, ka pārpildīti... Nav nācies dzirdēt, ka šogad būtu tāda problēma. Atkritumu ir daudz, jā, protams, ir ļoti liels apmeklētāju skaits, bet viss tiek kontrolēts, viss tiek savākts, man liekas, bažām nevajadzētu būt," portālam "Delfi" sacīja Engures pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Pļaviņa.

Savukārt DAP vēlas sabiedrību izglītot par to, ka nelielās atkritumu tvertnes nemaz lielā skaitā nav vajadzīgas. "Atkritumu kaste dabā ir atkritumu kaste dabā, tai tiek klāt dzīvnieki un putni. Viņi var savainoties, viņi var apēst kaut ko, ko nevajag. Līdz ar to mēs cenšamies tādas mazās atkritumu kastes dabā neizvietot vispār, bet pieradināt cilvēkus pie domas, ka savi atkritumi jāaiznes līdz kādam lielajam, slēgtajam konteineram vai arī jāved atpakaļ uz mājām," sacīja Balandiņa.

Jau pirms diviem gadiem DAP mēģinājusi šo mērķi īstenot, aizsākot informatīvo kampaņu "Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!". Uz jautājumu, vai kampaņa ir palīdzējusi, viņa saka, ka "ir vietas, kur paliek labāk, kur mēs pat esam atkritumu kastes noņēmuši, un tā situācija paliek labāka. Ir vietas, kur situācija īpaši nemainās, jo atkritumu diemžēl joprojām ir daudz". DAP pārstāve gan atzīst, ka piesārņota pludmale joprojām ir problēma – atkritumus regulāri tur vāc DAP.

Atkritumu kravu daudzums pieaudzis

Tiesa, būtiska problēma nomaļākās vietās, kur var piebraukt ar auto, ir izgāztās atkritumu kravas. Balandiņa lēš, ka to dara vietējie iedzīvotāji. "Neticu, ka kāds no Alūksnes tagad brauks uz Ķemeru nacionālo parku izgāzt savus atkritumus," viņa noteica.

Mežā izmesto atkritumu apjoms, salīdzinot ar pērno gadu, pieaudzis teju pat 30%, portālam "Delfi" atzina LVM mežkopības plānošanas vadītājs Linde, norādot, ka cilvēku paviršība un neuzmanība, atkritumos atstājos kādu personīgo informāciju, tiek izmantota un nodota policijai. Tāpat vietās, kur vairākkārt novērota atkritumu kravas izmešana, LVM izvieto novērošanas kameras. "Tur mums ir likuma ietvars, kurā mēs to drīkstam darīt. Ir arī precedenti, ka policija neiet ar kādu atrastu kvīti, bet ar fotogrāfiju, kur auto un darbības ir nobildētas. Tur mums nāk talkā arī šīs tehnoloģijas," par to, kā cīnās ar atkritumu kravu izmešanu, stāstīja Linde.

Arī Engures domes izpilddirektors, taujāts par šo problēmu, teica, ka bieži vien "tas, kurš atved atkritumus, nav padomājis, ko viņš izgāž, – tur ir kaut kāds čeks, kaut kādi līgumi iekšā, kur arī savu informāciju par sevi ir atstājis".

Vaicāta par garajām transportlīdzekļu rindām un iespējamo ceļa malu izbraukāšanu, DAP pārstāve portālam "Delfi" skaidroja: "Gadās arī tā, protams, ceļmalas vietām tiek izbraukātas, bet lielākā daļa braucēju (Gausajā jūdzē – red.) mašīnu tomēr novieto uz nomales."

Kā teica "Delfi" lasītāja, automašīnas Gausajā jūdzē var novietot tikai vienā ceļa pusē. Taču apmeklētāji mēdzot transportlīdzekļus novietot abās ceļa pusēs, kas, kā norāda Pļaviņa, ir arī bīstami.

Vaicāts, kā šādās situācijās rīkojas Engures novada pašvaldība, Valers skaidroja: "Mūsu pašvaldības policija, Valsts policija rīkojas, lai stāvēšanas neatļautās vietās nebūtu. Protokolus, brīdinājumus noformē, uz vietas aizrāda. Mēs mēģinām strādāt preventīvi – ja cilvēki redz, ka uz vietas ir policija, viņi noteikumus nepārkāpj."

Uz jūru tikai pa laipu

Linde, komentējot "Delfi" lasītājas bažas par iespējamiem kāpu bojājumiem, sacīja, ka "vietas, kur atpūtnieki iet lejā uz jūru no kāpas, ir tur gadu no gada. Manā ieskatā, šogad nav veidojušies lielāki, nozīmīgāki bojājumi videi".

Antropogēnā slodze (cilvēku rīcības izraisītā ietekme) gan ir pieaugusi. Taču, kā norāda Linde, pret kāpu auglīgās virskārtas bojājumiem LVM ir nodrošinājušies ar laipām un kāpnēm. "Ja jaunus bojājumus kaut kur novērojam, mēs, protams, veicam novēršanas pasākumus, bet līdz šim tik izteikti nekas nav novērots," teica Linde.

Kā "Delfi" skaidro DAP pārstāve, Gausās jūdzes apkārtnē ar Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzekļiem pirms vairākiem gadiem uzlaboja infrastruktūru. Ar ES atbalstu izveidoti 24 skatu torņi, platformas, 89 kilometrus garas takas, laipas, kāpnes, 29 stāvlaukumi, 262 informācijas stendi, 1850 robežzīmes, 23 laivu nolaišanas ūdenī vietas un 50 tualetes. Sīkāka informācija par Kohēzijas fonda projektu pieejama šeit.

Tomēr, kā norāda DAP pārstāve, būtisku ieguldījumu dabas teritoriju saglabāšanā sniedz arī vietējās pašvaldības. "Piemēram, šogad Ragaciemā ir parādījušies vairāki jauni maksas stāvlaukumi, kas ir ļoti apsveicama iniciatīva – ir, kur nolikt mašīnas. Turklāt nolikt nevis dabas teritorijā, kaut ko izbraukājot, bet ciemata teritorijā," viņa lēsa.

Iepriekšējā gada laikā pludmali labiekārtoja arī Engures novada dome. Pagājušā gada pavasarī pašvaldības mājaslapā bija vēstīts: "Pludmalē tiks izvietoti soliņi, ģērbtuves, atkritumu urnas, velosipēdu novietne, bērnu rotaļu iekārtas, izveidots volejbola laukums, gājēju tiltiņš pār upīti, laipa, skatu platforma. Pie noejas uz pludmali tiks novietota tualetes ēka." Portālam "Delfi" Pļaviņa apstiprināja – projekts ir īstenots.

Jaunķemeru pludmali, kas atrodas Ķemeru nacionālajā parkā, apsaimnieko Jūrmalas pašvaldība. Tās Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītājas vietniece Ieva Gulbe portālam "Delfi" teica: "Pludmale tiek apsaimniekota regulāri, katru dienu līdz pulksten 8 tiek notīrīta pludmale, kā arī dienas laikā vēl atsevišķos apgabalos tiek savākti atkritumi." Tāpat viņa skaidroja, ka šogad ļaužu skaits pludmalē ir daudz lielāks nekā pērn, līdz ar to arī atkritumu ir vairāk, tomēr arī viņa saka – bažām pamata nav.

"Es teiktu, cilvēku nav mazāk, bet, pēc mūsu vērojumiem, situācija ar plūsmu organizēšanu kļūst labāka un diezgan daudz tiek darīts," teica DAP pārstāve Balandiņa.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Dabas aizsardzības pārvalde Eiropas Savienība Engure Pludmale Valsts policija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form