AS līderis, uzņēmējs Uldis Pīlēns preses pārstāvjiem atzina, ka tikšanās ar JV bijusi konstruktīva, ar savstarpēju izpratni par kopīgi darāmajiem darbiem. Tāpat pusēm bijusi izpratne par jautājumiem, kuros politisko spēku viedokļi atšķiras.
Savukārt AS pārstāvis Edgars Tavars piebilda, ka abu politisko spēku sarunās jautājumu, par kuriem iespējams vienoties, bijis vairāk. "Saruna bija labāka nekā gaidīts," secināja politiķis.
AS pārstāvis Edvards Smiltēns piebilda, ka šodien politiskie spēki pārrunājuši vien dažus jautājumus – abi spēki bijuši vienisprātis ārpolitikas jautājumos un ekonomikā nepieciešamu krīzes menedžmentu, savukārt par pārējiem tematiem politiskie spēki vēl turpinās runāt detalizētāk. Smiltēns piebilda, ka AS aicināja turpināt padziļinātas diskusijas trīs potenciālo koalīcijas partiju vidū.
"Triju partiju koalīcija ir acīm redzama un saprotama. Gala rezultātā pie tā nonāksim, bet jautājums – pa cik līkumotu ceļu," norādīja Smiltēns.
Savukārt JV līderis, tagadējais Ministru prezidents Krišjānis Kariņš mediju pārstāvjiem atzina, ka šodienas sarunā AS prezentējis "fotogrāfiju no jauktas konstrukcijas" - galdu ar trim kājām, jo tā esot stabilāk. "Es varu atbildēt, ka pieci ir vēl stabilāk," piebilda politiķis.
Kariņš pauda, ka pēc šodienas sarunām abiem politiskajiem spēkiem ir vienots redzējums par valsts ārpolitiku, proti, ka Latvijai ir jāturpina atbalstīt Ukraina, kā arī pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas.
Ekonomikas jautājumos JV un AS ir vienots redzējums par nepieciešamību veicināt eksportspējīgus uzņēmumus, sevišķi tādus, kas ražo augstas pievienotās vērtības preses. Tāpat politiskie spēki ir vienisprātis par nepieciešamību iedzīvināt mājokļu politiku ārpus Rīgas. JV un AS arī uzskata, ka krīze nav īstais laiks izmaiņām nodokļos, tomēr puses uzskata, ka nodokļu sistēma būtu padarāma vienkāršāka, lai tādējādi mazinātu ēnu ekonomiku.
Tajā pašā laikā Kariņš atzina, ka pusēm ir arī atšķirīgi viedokļi, piemēram, JV neatbalsta AS priekšlikumu veikts grozījumus Satversmē, lai veiktu izmaiņas vēlēšanu sistēmā. Savukārt JV atbalsta, bet AS neatbalsta Civilās savienības likuma pieņemšanu. AS uzskatot, ka šajā jautājumā Satversmes tiesas spriedums būt pildāms citādākā veidā.
Kariņš arī stāstīja, ka JV un AS pārstāvji ilgi diskutējuši par krīzes pārvaldību. "Abas puses piekrīt, ka šī joma ir uzlabojama, bet mums diezgan jūtami atšķiras uzskats, kas tad īsti ir krīze, kas to konstatē," sacīja politiķis. Viņš no diskusijas secinājis, ka AS kā "vienu lielu krīzi" būtībā saredz to, kas Kariņam ir valdības ikdienas darbs.
Kariņš atzina, ka pēc sarunām ar "Progresīvajiem" un AS var secināt, ka ir jomas, kurās politiskajiem spēkiem vienprātība, bet ir jomas, uz kurām ir atšķirīgs skatījums. "Lai izveidotu spēcīgu valdību, ir svarīgi šajā procesā izzināt kopīgo, lai varētu saprast, par kādu sadarbības līgumu mēs varētu vienoties," pauda Kariņš un piebilda, ka viņš negrib sasteigt valdības izveidi un mēneša laikā konstatēt, ka partijām tomēr nav daudz kopīga.
Rīt plānots JV sarunas ar Nacionālo apvienību, bet pēc tām JV izvērtēs sarunas un lems, kā virzīties tālāk.
Jau vēstīts, ka Valsts prezidents Egils Levits pirmdien, 11. oktobrī, aicinājis Krišjāni Kariņu (JV) turpināt padziļinātas sarunas ar potenciālajiem koalīcijas partneriem un nākamnedēļ atkārtoti ziņot prezidentam par koalīcijas izveides sarunu gaitu.
Patlaban norit sarunas par iespējamo nākamo koalīciju. "Jaunā vienotība" (JV) iepriekš pauda, ka tā koalīcijā vēlas redzēt četras partijas – JV, Apvienoto sarakstu (AS), Nacionālo apvienību (NA) un "Progresīvos", tomēr AS un NA nevēlas koalīcijā redzēt "Progresīvos".
Šonedēļ turpinās koalīcijas sarunu otrais raunds. Otrdien, 11. oktobrī, JV tikās ar partiju "Progresīvie", trešdien ar AS, bet ceturtdien – ar NA.
JV sarunām piedāvā astoņus tematus – ekonomika, izglītība, drošība, tiesiskums, nacionāla valsts, ārpolitika, veselība un valdības darba organizācija.
Otrdien, 11. oktobrī, pēc JV tikšanās ar partijas "Progresīvie" pārstāvjiem Kariņš pavēstīja, ka ir jautājumi, kuros JV un "Progresīvo" viedoklis saskan, piemēram, tiesiskums, bet ir jautājumi, uz kuriem politiskajiem spēkiem ir atšķirīgs skatījums, piemēram, budžeta veidošana.
