Otrdien, 6.septembrī, plkst.12 Elizabetes un Brīvības ielas stūrī iepretim Ministru kabinetam gandrīz 2000 Latvijas Izglītības darbinieku arodbiedrības (LIZDA) biedri - izglītības un zinātnes jomā strādājošie - rīkos protesta akciju, aicinot paaugstināt darba samaksu, aģentūru LETA informēja LIZDA izpildbiroja referente Rasma Stabiņa.
No katra Latvijas rajona Rīgā ieradīsies vidēji 60-70 pedagogu, Rīgu pārstāvēs apmēram 200 skolotāji.

Stabiņa norādīja, ka pedagogi pulcēsies organizēti, katra rajona skolotājus vadīs rajonu arodbiedrību vadītāji, norobežojoties no jebkādiem mēģinājumiem protesta akciju padarīt politisku.

Pedagogi prasīs paaugstināt darba samaksu par 60 latiem par likmi no nākamā gada 1.janvāra.

Ja skolotāja darba samaksu par likmi no nākamā gada 1.janvāra palielinās tikai par 20 latiem, skolotājs ar augstāko pedagoģisko izglītību par vienu likmi pēc nodokļu nomaksas saņems 131 latu, kas ir 1,3 iztikas minimumi.

Pedagogi atkal būs spiesti strādāt vairākas slodzes, meklēt iespējas piepelnīties vai mainīt esošo darba vietu pret labāk apmaksātu, lai izdzīvotu un spētu uzturēt sevi un savu ģimeni, norāda LIZDA priekšsēdētāja Astrīda Harbaceviča.

Ja algas tiktu paaugstinātas par 60 latiem, kā to prasa LIZDA, skolotājs pēc nodokļu nomaksas saņemtu 165 latus, kas ir 1,56 iztikas minimumi. Harbaceviča iepriekš norādīja, ka sarunas varētu būt par summas sadali nākamā gada laikā.

LIZDA uzsver, ka valsts nepārtraukti izvirza prasības skolotāju izglītībai un kvalifikācijai, taču valsts budžets pašlaik nodrošina kvalifikācijas pilnveides kursus tikai katram ceturtajam pedagogam. Ja skolotājs pats apmaksā savu izglītošanos (vidējā studiju maksa ir 462,5 lati), darba algas atlikums pēc studiju nomaksas mēnesī ir 58 lati.

Arodbiedrība aicinājusi arī Ministru prezidentu Aigaru Kalvīti (TP) tikties ar piketa dalībniekiem. Gadījumā, ja valdība un Saeima pedagogu prasības neapmierinās, arodbiedrība ir gatava uz turpmākajām protesta akcijām, - arī streiku, uzsver Harbaceviča.

Skolotājus piketā atbalstīs arī zinātnieki. Tāpat atbalstu izteikušas Eiropas Savienības valstu izglītības darbinieku arodbiedrības - Starptautiskā izglītības organizācija, Eiropas arodbiedrību konfederācijas Izglītības komiteja, Somijas izglītības darbinieku arodbiedrība, Lietuvas izglītības darbinieku arodbiedrība, Igaunijas skolotāju arodbiedrība un Francijas skolotāju arodbiedrība.

Jau ziņots, ka LIZDA nosūtīja Saeimas frakcijām vēstules ar aicinājumu tikties un risināt pedagogu darba samaksas jautājumus līdz 12.septembrim.

Kā norādīja Stabiņa, ar mediju starpniecību atbalstu izteikuši kreisie politiskie spēki. Turpinās sarunas arī ar pozīcijas partijām. 7.septembrī LIZDA pārstāvji tiksies ar Zaļo un zemnieku savienības pārstāvjiem, bet 12.septembrī - ar Tautas partiju. Uzsāktas sarunas arī ar partijas "Jaunais laiks" un Latvijas Pirmās partijas pārstāvjiem.

LETA jau ziņoja, ka Ministru kabinets nolēma pedagogu darba samaksas paaugstināšanai nākamgad no valsts budžeta papildus piešķirt 33,110 miljonus latu.

20 miljoni latu tiks piešķirti algu paaugstināšanai, sākot no nākamā gada 1.janvāra, bet 13,110 miljoni latu - nākamā gada septembrī. Tas paredz skolotāju darba algas paaugstināt par 20 latiem no 1.janvāra un vēl par 20 latiem no 1.septembra.

Plānots, ka 2007.gadā papildus tiks piešķirti 19,140 miljoni latu, 2008.gadā - 22,688 miljoni latu, 2009.gadā - 26,421 miljons latu, bet 2010.gadā - 30,174 miljoni latu.

Īstenojot darba samaksas paaugstināšanas programmu, pedagogu darba samaksa 2010.gadā vispārējās, profesionālajās un interešu izglītības iestādēs sasniegs 464 latus par vienu likmi, izglītības iestāžu vadītāju vidējā darba samaksa mēnesī sasniegs 834 latus, bet izglītības iestāžu vadītāju vietniekiem - 598 latus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!